* * *
Viens saulesstars Divām lietuslāsēm Trīs reizes pieskārās – Četras varavīksnes Piecos lokos Sešām lāmām pāri pārliecās, Septiņas krāsas Astoņus mirkļus Deviņās mūžībās pārvērta…
* * *
Tiklīdz saule beidz mākoņus zeltīt, Atnāk lietus pelēks un drūms, Bet joprojām gluži kā apreibis Smaržo sniegbaltais rožu krūms.
Tas pats, kura pazarēs putniņš mazs Katru vasaru ligzdu vij. Tas pats, kuram rasas dimanti Līdz pat pusdienai apkārt mirdz.
Neviena nekopts un nelolots Tas aug un zied kā nu māk, Un katrs, kam nācies to uzlūkot, Kļūst mazliet priecīgāks.
* * *
Lietus lāses vai āboli No zariem tik smagi krīt? Rudens ir atnācis šodien, Kaut solīja būt tikai rīt.
Puķes vēl pilnas ziediem Baidās salnas, kas glāstīt nāks. Rudens solīja šogad būt vēlāk, Bet, skat!, ir jau pagalmā.
Gājputni, mājot atvadas, Ceļas spārnos un tālē zūd. Gribējās būt vēl ar vasaru, Bet rudens elpu jau jūt.
