Lāpu skrējiena “Apkārt Latvijai” otrā diena noslēdzās pirms pulksten 9 vakarā pie Valkas kultūras nama. Pēdējā etapā lāpu nesa Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Viņu pavadīja atvaļināts Latvijas Armijas brigādes ģenerālis Gundars Ābols un jaunsardzes “213. leģions” komanda.
Atbildīgais par posmu Salacgrīva – Valka 22. kājnieku bataljona kapteinis Agris Kamzols teic, ka nebija gaidījis tik veiksmīgu sadarbību ar pašvaldībām, robežsardzi un policiju. “Visi labprāt iesaistās un palīdz. Arī Valkā jūtamies ļoti gaidīti. Prieks sastrādāties. Karavīri ir fiziski labi sagatavoti, skrējēji ir sportiski. Viss notiek pēc plāna,” smaida A. Kamzols.
Patriotisma jūtas ir svētasSkrējiens notiek, godinot Nacionālo bruņoto spēku 1992. gadā organizētās lāpu stafetes 21. gadadienu. Tas veltīts Latvijas valsts proklamēšanas 95. gadadienai un valstiskās neatkarības atjaunošanas 22. gadadienai. Visa skrējiena kopējais garums ir aptuveni 1500 kilometru. Tas norisinās septiņas dienas, 14 posmos. Valkā skrējēji ieradās no Salacgrīvas, lai nākamās dienas rītā dotos uz Gaujienu, kur šķērsoja Valkas un Apes novada robežu. Valkas novada teritorijā skrējiena garums bija 67,5 kilometri. Tajā piedalījās 110 lāpnešu. Jau no pulksten astoņiem vakarā Valkā, Lugažu laukumā, skanēja mūzika, ikviens varēja nobaudīt vietējo zemessargu vārīto soļanku, aplūkot Ģirta Pakalna sagatavoto fotoizstādi “Karavīru ikdiena” un Nacionālo bruņoto spēku ieroču izstādi. “Sportiskās aktivitātes man nav svešas, tāpēc piedalos arī šajā skrējienā. Patriotisma jūtas ir svētas. Man izdodas apvienot gan fotografēšanu, gan piedalīšanos militārās aktivitātēs,” “Ziemeļlatvijai” stāsta fotoizstādes autors, vecākais zemessargs Ģ. Pakalns.
Vienmēr gatavi kalpot valstijZupu pēc Aivara Blūma receptes vārīja Andris Metuzāls un Aldis Ozols. Par uguni rūpējās Agris Krūmiņš. “Zemessardzē esam 20 gadus. Trijatā zemessargus esam barojuši mežos, purvos visdažādākos apstākļos. Vienmēr esam gatavi pakalpot. Daudz esam strādājuši ar jaunsargiem. Agrāk jaunsargu vadonis Ādolfs Bondars bija īsta Dieva dāvana. Viņam izdevās. Arī pašreizējais instruktors Ritvars Leitens ir vīrs savā vietā. Priecājamies, ka valcēniešiem par šo pasākumu ir interese,” komentē A. Metuzāls.Valka ir tā pilsēta, kur 1917. gadā pirmoreiz lemts, ka Latvijai jābūt neatkarīgai valstij. Valka ir pilsēta, kurā dibināta Ziemeļlatvijas armija, kas bija lielākais militārais spēks Cēsu kaujās atbrīvošanās cīņu laikā. Latvijas Ģenerāļu kluba biedrs un skrējiena dalībnieks Kārlis Krēsliņš skrēja vienu posmu dzimtās Alūksnes pusē. “Atbalstu šo skrējienu un piedalos tā aktivitātēs. Arī turpmāk tam sekošu. Diemžēl lielie saziņas mediji tam nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Tagad nav obligātā militārā dienesta, tāpēc sabiedrībai, jo īpaši jaunatnei, ir interesanti redzēt un iepazīt ieročus un uzzināt, kas notiek armijā,” uzskata K. Krēsliņš.
Uzdevums ir paveiktsJautāts, kā skrējiens izvērtās Valkas novada jaunsargiem, instruktors R. Leitens atbild, ka viegli nebija. “Lāpa bija smaga un tā darīja savu. Kilometru noskriet ir viegli, taču, ja jānes lielā, garā un smagā lāpa, tas bija īsts pārbaudījums. Kādam bija vieglāk, citam grūtāk, daži palīdzēja meitenēm, taču kopumā jaunsargi savu uzdevumu ir paveikuši,” uzskata instruktors. Posmā no Ērģemes līdz Valkai piedalījās 12 skrējēji un viens atbalstītājs. “Patiesi, viegli nebija. Kad rokas aizņemtas ar smago lāpu, skriet ir grūti. Visi esam spēcīgi jaunieši, tāpēc nekādu īpašu problēmu gan nebija,” atzīst jaunsardzes dalībniece Signe Zalužinska.“Man ir liels gods nobeigt skrējiena otro etapu un būt pilsētā, caur kuru braucu trīs gadus, kad strādāju Tartu Valsts Aizsardzības koledžā. Skrējienā nav nekādu starpgadījumu. Viss notiek plānotajā tempā,” stāsta atvaļinātais brigādes ģenerālis, Ģenerāļu kluba dalībnieks Gundars Ābols. Viņš pārstāv ne tikai savu klubu, kas ir skrējiena organizators, bet arī tā atbalstītāju – akciju sabiedrību “Latvijas Dzelzceļš”.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
