Iespējams, atpakaļ nāk pašu sastrādātais.
Iespējams, atpakaļ nāk pašu sastrādātais. Grūti izturamu karstumu vasarā, bargu salu ziemā, plūdus, viesuļvētras un citas dabas parādības var vērtēt arī kā cilvēces darbības, piemēram, rūpniecisko atkritumu ietekmi uz zemeslodes klimatu.
Pat gados vecāki cilvēki saka neatceramies Latvijā piedzīvojuši tādu karstumu, kāds pie mums valda šobrīd. Jau kuro nedēļu Latvija slīkst sviedros, cīnās ar svelmes radītu nogurumu, veselības problēmām un izkalst: gan tieši (lauki, pļavas, dārzi, meži), gan netieši (cilvēki).
Dienvidu zemēs pēcpusdienā ir siesta, ko turienieši stingri ievēro. Aptuveni no pulksten 14.00 līdz 18.00, kad ir karstākais dienas laiks (ap plus 35 grādi) cilvēki nerādās ielās. Viņi sēž mājās vai guļ, bet dzīvi izbauda no rīta un vakaros, kad ir vēsāks.
Tagad dienvidnieku tradīcijas saprot arī latvieši, uz savas ādas izbaudījuši to, ka karstumā organisms nav noskaņots aktīvi darboties. Pie mazākās piepūles līst sviedri. Nāk miegs.
Latvijas mērenajam klimatam tādas dabas pārmērības, kā pēdējā laikā (liels sals ziemā, svelme vasarā), nemaz tik bieži nav vēlušās pāri. Dabas brīnumi pieredzēti arī citviet Eiropā.
Tikai — vai tie ir brīnumi? Ne velti pasaulē pastāv starptautisko vides aizsardzības tiesību konvencijas (līgumi, vienošanās), kas vajadzīgas, domājot par Zemes un tās iedzīvotāju nākotni.
Ir, piemēram, Vīnes konvencija par ozona slāņa aizsardzību un Monreālas protokols par ozona slāni noārdošām vielām. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību un vidi pret nelabvēlīgu ietekmi, kas ir vai varētu rasties, ja cilvēka darbības dēļ notiek vai varētu notikt pārmaiņas ozona slānī. Ir vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un Kioto protokols. Šīs konvencijas mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu nacionālā un starptautiskā līmenī. Protokolā ir iekļauti konkrēti mērķi un termiņi, lai rūpnieciski attīstītās valstis ierobežotu un samazinātu cilvēku radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju. Šā dokumenta sakarā saduras dažādas vides un ekonomiskās problēmas.
Ir vēl citas vides konvencijas, par kurām vienkāršs cilvēks nedomā, līdz uz savas ādas jūt — kaut kas taču ar to dabu nav kārtībā.
