LETA
AS “Latvijas gāze” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2022.gada 1.janvāra atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 54,2% līdz 93%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022.gada pirmajam pusgadam pieaugs par 54,2% – no 0,71472 eiro par kubikmetru līdz 1,10209 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 66,9% – no 0,57912 eiro par kubikmetru līdz 0,96649 eiro par kubikmetru.
Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 93% – no 0,41668 eiro kubikmetrā līdz 0,80405 eiro kubikmetrā.
Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa pirmajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā – 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā – 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā – 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā – 32,55 eiro mēnesī.
“Latvijas gāzes” pārstāvji aģentūrai LETA norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, dabasgāzes cenas pieaugums būs mazāks par dabasgāzes cenas kopējo pieaugumu tirgū.
Pēc kompānijā paustā, 2022.gada pirmajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 3,8 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais. Piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, vidējais ikmēneša maksājums būs apmēram 7,67 eiro līdzšinējo 6,12 eiro vietā, min kompānijas pārstāvji.
“Latvijas gāzes” pārstāvji norāda, ņemot vērā, ka dabasgāzes cenas Latvijā ir piesaistītas Rietumeiropas dabasgāzes tirdzniecības biržu indeksiem, šajos tirgos notiekošie ekonomiskie un ģeopolitiskie notikumi, kuru rezultātā jau kopš 2021.gada aprīļa ir novērojams straujš dabasgāzes cenu kāpums, sasniedzot vēsturiski augstākos cenu līmeņus, ietekmē arī Latvijas iedzīvotāju izmaksas par dabasgāzi.
“Aukstā ziema 2021.gada pirmajā ceturksnī, kā arī ekonomikas atkopšanās pēc Covid-19 krīzes, ir radījusi strauju dabasgāzes pieprasījuma pieaugumu ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, jo īpaši Āzijas tirgos, tādējādi paaugstinot dabasgāzes cenas līdz rekordaugstiem līmeņiem,” min “Latvijas gāzes” pārstāvji.
Kompānijā arī atzīmē, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražotāji iepriekšējos gados Eiropas tirgiem piegādātās LNG kravas realizē Āzijas tirgos, kur dabasgāzes cena ir vēl augstāka nekā Eiropā, tādējādi radot resursa deficītu. Tāpat arī kavējas process ar “Nord Stream 2” cauruļvada sertifikāciju. Arī Eiropas Savienības sāktais “Zaļais kurss”, lai mazinātu CO2 izmešus un globālo sasilšanu, ir mazinājis fosilo kurināmo – akmeņogļu, naftas un lignīta izmantošanu Eiropas enerģētikā, pieprasījumu pēc dabasgāzes palielinot vēl vairāk. Savukārt atjaunojamo energoresursu saražošanas jaudas joprojām ir nepietiekamas.
“2021.gadā ir notika vairākkārtējs dabasgāzes cenas pieaugums salīdzinājumā ar 2020.gadu, cenai pārsniedzot pat 90 eiro par megavatstundu. Arī šā brīža nākotnes cenu prognozes liecina, ka dabasgāzes cena ziemas mēnešos saglabāsies šajā cenu līmenī. Neskatoties uz to, pārdomāti veicot dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē un, lielāko daļu mājsaimniecību vajadzībām nepieciešamās dabasgāzes iegādājoties vasaras mēnešos, kad cenas bija vēl samērā zemas, dabasgāzes cenu mājsaimniecībām esam varējuši nodrošināt 50,63 eiro par megavatstundu, kas ir aptuveni par 41% zemāka nekā biržā, tādējādi pasargājot mājsaimniecības no vēl lielāka cenu kāpuma apkures sezonā,” klāsta “Latvijas gāzes” pārstāvji.
Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes – dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS “Conexus Baltic Grid”, sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo “Gaso”, kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.
Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā – 1.janvārī un 1.jūlijā.
Reklāma