Aizritējuši pieci gadi, kopš Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā 2001. gada 6. jūlijā atvēra kapelu — vietu, kur lūgšanās gūt zāles cietušai dvēselei — Dieva svētību, mierinājumu, žēlastību — un kur rast spēku un padomu izmisumā.
Aizritējuši pieci gadi, kopš Sarkanā Krusta (SK) Smiltenes slimnīcā 2001. gada 6. jūlijā atvēra kapelu — vietu, kur lūgšanās gūt zāles cietušai dvēselei — Dieva svētību, mierinājumu, žēlastību — un kur rast spēku un padomu izmisumā.
Tā dievkalpojumā toreiz uzsvēra dažādu reliģisko konfesiju mācītāji.
Tagad, pēc pieciem gadiem, 2006. gada 6. jūlijā, mācītāji jubilejas dievkalpojumā pateicās Dievam par Smiltenes slimnīcas kapelas piecu gadu darbības laikā paveikto.
Padarīto pozitīvi vērtē ne tikai dvēseļu kopēji. Kapelas devumu ļaudīm novērtē arī ārste, SK Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa. “Dieva atbalstu cilvēki parasti meklē, kad viņus skārusi liela nelaime vai slimība. Šajā kapelā atšķirībā no citām lūgšanu vietām Dieva aizsardzību var meklēt visu dienu. Slimnīca šos piecus gadus finansiāli atbalstījusi kapelas pastāvēšanu un to darīs arī turpmāk savu iespēju robežās, lai kapela darbotos. Šeit jaukus, patīkamus svētbrīžus ir apmeklējuši gan pacienti, gan slimnīcas darbinieki,” svētku dienā klātesošos uzrunāja slimnīcas valdes priekšsēdētāja. Līdzi atnestos ziedus viņa uzdāvināja kapelas vadītājai Regīnai Lasmanei, ikdienā slimnīcas operāciju zāles sanitārei, kuru ne viens vien cildina par sirsnīgo un rūpīgo attieksmi pret kalpošanu kapelā.
Uz jubilejas dievkalpojumu ieradās Smiltenes slimnīcas ārsti, pacienti un vairāku draudžu pārstāvji, jo kapelā kalpo mācītāji no dažādām reliģiskajām konfesijām. Pateicību saņēma cilvēki, kuri atbalstījuši kapelu tās piecos gados, veltījuši savu laiku un spēku kalpošanā citiem ļaudīm gan kapelā, gan slimnīcas palātās. Paldies tika teikts arī kapelas izveides iniciatoram Arnim Dāmim (2001. gadā — Smiltenes luterāņu draudzes priekšniekam) un Smiltenes slimnīcas vadībai par telpu atvēlēšanu kapelai un tās darba atbalstīšanu. “Slimnīca saprot dvēseļu kopšanas darba nozīmi laikā, kad tiek ārstēta cilvēka slimība,” dievkalpojumā uzsvēra baptistu draudzes mācītājs Roberts Šulcs.
“Uz slimnīcu cilvēks nāk, kad viņam ir slikti, lai dakteris un zāles palīdzētu. Bet vai dakteris un zāles ir viss?” sprediķī vaicāja R. Šulcs. “Cilvēki, kuri strādā kapelā, nāk, lai pacientiem kopā ar ārstiem un zālēm sniegtu vēl kaut ko: uzmundrinājumu, mierinājumu, iedrošinājumu, prieku, mīlestību, stiprinājumu. Ārsti un zāles ir vajadzīgi, bet iedarbība būs efektīvāka un labāka, ja pacients, kurš saņem zāles un ārsta instrukcijas, būs nevis noskumis, bet priecīgs; nevis zaudējis drosmi, bet atguvis paļāvību un ticību; nevis bezcerīgs, bet cerības un pārliecības, ka būs vesels, pilns; nevis pamests un vientuļš, bet sajutis, ka, esot prom no mājām, viņu tik un tā mīl un ka viņš kādam rūp,” teica mācītājs.
Par to, strādājot slimnīcā, ir pārliecināta arī R. Lasmane. “Slimības gultā cilvēki guļ nespēcīgi un nevarīgi, bet kad pieiet viņiem klāt un uzrunā, viņi atkal atgūst dzīvesprieku, cerību, drosmi un paļaušanos, ka blakus medicīnai arī viņu dvēseles tiek sakoptas un viņi saņem garīgo atbalstu,” teica kapelas vadītāja.
