“Varbūt sēru dienu datumus vispār vairs nevajadzētu ievērot un atceres dienas būtu jāņem laukā no kalendāra,” ierosina kāda Smiltenes uzņēmuma saimniecības daļas vadītāja, kuras pārziņā ir valsta karoga pacelšana darbavietā.
“Varbūt sēru dienu datumus vispār vairs nevajadzētu ievērot un atceres dienas būtu jāņem laukā no kalendāra,” ierosina kāda Smiltenes uzņēmuma saimniecības daļas vadītāja, kuras pārziņā ir valsta karoga pacelšana darbavietā. Firmas nosaukumu “Ziemeļlatvija” neatklāj pēc uzņēmuma vadības lūguma.
Sieviete ieradās laikraksta redakcijā 4. jūlijā, kas kalendārā atzīmēta kā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Tad Latvijā jāpaceļ valsts karogi ar melnu sēru lenšu noformējumu.
Prasa, kas iestādei par sērām
Saimniecības daļas vadītāja stāsta, ka 4. jūlijā, tāpat kā iepriekšējās atceres dienās, viņas darbavieta bija gandrīz vienīgā ēka tuvākajā apkārtnē, pie kuras pacelts valsts karogs. Tā neesot bijis pat pie pāris tuvējiem daudzdzīvokļu namiem, par ko atbild namu pārvaldes sētnieki. “Man pat bija neērti par to, ka vienīgā pa vidu iebāzos ar karogu. Cilvēki prasa, kas iestādei par sērām,” atzīst saimniecības daļas vadītāja.
Padomu taujājot, sieviete zvanīja uz Smiltenes domi. “Prasīju, vai karogu ņemt nost. Nē, mēs esot darījuši pareizi, ka uzlikām. Nost ņemt nevajagot. Policija pabraukās, kontrolēs. Bet ko tas līdz? Neviens nav sodīts. Nu kaut vismaz namu pārvaldes sētniekus pabrīdiniet! Viņiem ir jābūt tādam pašam sarakstam, kādu es cenšos ievērot. Paldies Dievam, nākamajā reizē valsts karogs jāpaceļ tikai 11. novembrī,” saka sieviete.
Valkas rajona Policijas pārvaldē “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka pēdējā laikā nav sastādīti administratīvie protokoli par valsts karoga nepacelšanu likumā noteiktajās dienās.
Brīdinājumu var nomainīt bargāks sods
Valsts karoga nepacelšana likumā noteiktajās dienās ir administratīvi sodāms pārkāpums. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.’43 pantā norādīts, ka par Latvijas valsts karoga un citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, rajona padomju, pilsētas domju un pagasta padomju noteiktās dienās un gadījumos uzliek naudas sodu līdz 50 latiem. To dara tiesa.
Ņemot vērā faktu, ka Valkas rajonā pie visām ēkām un dzīvojamām mājām netiek izkārts Latvijas valsts karogs likumā noteiktajās dienās, turpmāk lielāku uzmanību tam pievērsīs policija. Līdz šim iedzīvotāji un juridiskas personas par valsts karoga neizlikšanu pārsvarā tika brīdināti mutiski. Turpmāk viņiem tiks oficiāli sastādīts administratīvais protokols un likumā paredzētajā kārtībā iedzīvotāji tiks saukti pie administratīvās atbildības, “Ziemeļlatvija” uzzināja Valkas rajona Policijas pārvaldē. Līdz šim pietiekama vērība minētajai problēmai netika veltīta tāpēc, ka vasarā policijai ir liela darba slodze daudzo masu pasākumu dēļ.
Policija lūdz iedzīvotājiem, iestādēm un uzņēmumiem arī pašiem ievērot, kuros datumos jāizkar Latvijas valsts karogs, un to arī darīt. Ja kāds to nav izdarījis, aculiecinieki par pamanīto faktu var ziņot pa anonīmo policijas tālruni 4781827, informē Valkas rajona Policijas pārvalde.
Vietējās pašvaldības par šādu pārkāpumu sodu nepiemēro, lai nedublētu valsts noteikumus. “Pašvaldības darbojas, pamatojoties uz likumā “Par pašvaldībām” noteiktajām prasībām. Likuma 43. panta 1. daļa dod tiesības domei izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts citos likumos. Sods par valsts karoga nepacelšanu jau ir paredzēts administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tāpēc pašvaldībai, arī Smiltenes pilsētas domei, sodu šajā gadījumā iekasēt nav pamata,” skaidro Smiltenes pilsētas domes sekretāre Dina Kaupe.
Attiecībā uz Smiltenes pilsētas pašvaldības SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” sētnieku pienākumiem valsts karoga pacelšanā likumā noteiktajos datumos, viņu darbu uzrauga uzņēmuma vadība un parasti viss ir kārtībā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis. “Ja pie kādas daudzdzīvokļu mājas likumā noteiktajā dienā nav bijis pacelts valsts karogs, tad tas ir atsevišķs izņēmums,” viņš piebilst.
Bieža izmantošana neveicina patriotismu
Faktiski līdz šim valsts karoga pacelšanā atceres dienās un valsts svētkos kontrolējošās institūcijas paļāvušās uz iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju godaprātu, bet viņi — uz savējo. Arī “Ziemeļlatvija” 4. jūlijā ievēroja, ka valsts karogs Smiltenē nav pacelts pie daudzām dzīvojamām mājām un pat pie valsts iestādēm. Par līdzīgu tendenci “Ziemeļlatvija” rakstīja jau 2003. gada novembrī. Smiltenes pilsētas pašvaldība toreiz konstatēja, ka Lāčplēša dienā karogu nebija pie 217 privātmājām un četriem uzņēmumiem.
Daudzi cilvēki laikrakstam atzīst, ka atceres dienu, kad jāpaceļ valsts karogs, gada laikā ir pārāk daudz. Rezultātā likuma ievērošana kļuvusi apgrūtinoša. “Ja tik bieži jāpaceļ valsts karogs, tas neveicina patriotismu. Tad nav jābrīnās, ja sēru lentes vietā sāk izmantot atkritumu maisu,” savu viedokli pauž kāda sieviete.
Likumā “Par Latvijas valsts karogu” norādīts, ka pie visu iestāžu, uzņēmumu, organizāciju ēkām, kā arī pie dzīvojamiem namiem Latvijas Republikas karogs paceļams 11 reizes gadā: 16. februārī — Lietuvas Republikas neatkarības dienā; 24. februārī — Igaunijas Republikas neatkarības dienā; 25. martā (sēru noformējumā) — Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā; 1. maijā — Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas dienā, Darba svētkos; 4. maijā — Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā; 14. jūnijā (sēru noformējumā) — Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā; 17. jūnijā (sēru noformējumā) — Latvijas Republikas okupācijas dienā; 4. jūlijā (sēru noformējumā) — Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā; 11. novembrī — Lāčplēša dienā; 18. novembrī — Latvijas Republikas proklamēšanas dienā; decembra pirmajā svētdienā — Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunisma režīma genocīda upuru piemiņas dienā.
