Nav tāda vārda “nevaru”, ir tikai – “negribu”, tā pagājušajā vasarā kādā no treniņiem man teica Smiltenes ielu vingrotājs. Tikai neapgalvojiet man pretējo, jo arvien vairāk pārliecinos, ka var. Droši varu teikt, ka pozitīvām emocijām bagātākais pasākums man šovasar bija Pasaules čempionāts ielu vingrošanā. Pat grūti vārdos izstāstīt, kāda atmosfēra tur valdīja – tas vienkārši bija jāizjūt un jāizbauda. Redzētais deva impulsu un ticību, ka dzīvē ir jādara tas, ko mīl, un viss izdosies! Kādam tā ir zīmēšana, mūzika, rokdarbi, daiļdārzniecība, citam sports. Pasaules labākie ielu vingrotāji ieradās no 30 valstīm, to vidū arī divi Latvijas puiši. Viņi visi bija kā no glancētu žurnālu vākiem – atlētiski, muskuļoti, enerģijas pārpilni. Tas nebija fotošops, tā bija realitāte. Neviens no viņiem ar tādiem muskuļiem nepiedzima, taču puiši pamēģināja un noticēja sev. Ja mūs katru cauraustu tāda ticība, tad apkārt būtu daudz vairāk smaidīgu, laimīgu un dzīvespriecīgu cilvēku, arī ikdiena kādam vairs nešķistu tik vienmuļa un pelēcīga. Protams, būs visādi strupceļi, klupšanas akmeņi, bet, kā teica ielu vingrošanas komandas “Limitless Workout” treneris, 21 gadu vecais Kristaps Vilde: “Deviņas reizes nokritu, bet desmit piecēlos”. Iedvesmai iesaku noskatīties šīs komandas dokumentālo filmu “Jūrai Pāri”, kas man pašai bija patīkams atklājums. Tā vēl vairāk jūs iedrošinās, ka arī vienkāršiem mirstīgajiem viss ir iespējams bez miljona un reizēm varbūt arī bez lata kabatā. Filmu var atrast youtube.com, kur ikvienam tā pieejama bez maksas.
