Kurš gan no mazajiem puikām, kas spēlē futbolu, nav sapņojis būt pamanīts, reiz kļūt par profesionālu futbolistu un nokļūt slavas virsotnēs? Vai to ir iespējams izdarīt, vai vismaz pietuvoties savam sapnim, pavisam vienkāršam zēnam no mazpilsētas, “Ziemeļlatvija” devās noskaidrot uz Smiltenes pilsētas stadionu, kur tobrīd notika ikdienas treniņš Smiltenes BJSS futbolistiem trenera, Latvijas Futbola federācijas (LFF) Vidzemes reģiona vadītāja Anda Rozīša vadībā.
Projekts, kas dod iespējuKamēr pusaudži cītīgi izpilda trenera norādījumus, A. Rozītis atzīst, ka tik spraiga un noslogota vasara kā šī U-13, U-14 un U-15 vecuma futbolistiem nav bijusi neviena iepriekšējā. Viens no iemesliem ir dalība jaunajā un daudzsološajā projektā – LFF Okartes futbola akadēmijā.“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka šī projekta mērķis ir popularizēt futbolu visos Latvijas reģionos, veicināt jauno futbolistu meistarību un noskaidrot nākamos Latvijas jaunatnes izlašu kandidātus. Tā ir arī lieliska iespēja tikt pamanītam, jo ar zēniem, kuru vidū ir prāvs pulciņš Smiltenes BJSS futbolistu, strādā profesionāli treneri. Nometnēs un talantu skatēs, kas notiek LFF Okartes futbola akadēmijas ietvaros, piesaistītas gan tādas personības kā valstsvienības treneris Marians Pahars, gan Krievijas “CSKA” jauniešu futbola skolas treneri Romāns Hrističs un Andrejs Mirošņičenko.
Viņi tomēr to novērtēKādā no iepriekšējām sarunām ar A. Rozīti “Ziemeļlatvija” vaicāja, vai jaunie talanti apzinās, kādi cilvēki ar viņiem strādā, un to, cik šī iespēja ir vērtīga. Smiltenes BJSS treneris, mirkli padomājot, atzina, ka šobrīd to grūti pateikt, laiks rādīšot. Radās iespēja atbildi noskaidrot pie pašiem futbolistiem, kuri nesen kā bija atgriezušies mājās no “CSKA” nometnes LFF mācību un treniņu centrā Staicelē. “Vispār dalība akadēmijā ir laba un jauna pieredze. Pavasarī bija turnīri, tagad talantu skate un nometne. Par nometni iespaidi ir labi, kaut arī režīms tur ir stingrs. Protams, mēs to novērtējam. Pirmkārt, jau tas gabals, ko mēroja treneri, lai nokļūtu pie mums. Otrkārt, treniņu specifika. Ja mums šeit uz vietas Smiltenē treniņš ilgst pusotru stundu un visi izpildām vienādus vingrinājumus, tad tur divās stundās katrs darījām savu darbu – aizsargi aizsargu, uzbrucēji uzbrucēju,” stāsta LFF Okartes futbola akadēmijas dalībnieki Mārtiņš Rakštelis un Rūdis Rozītis.Abi neslēpj, ka pārņem uztraukums brīžos, kad vērtē sveši, augstas klases profesionāļi, taču pamazām pie tā pierod, citādi lampu drudzis rada tikai zaudējumus savai izaugsmei. Tas, kas abus dzen uz priekšu, ir Latvijas izlase un iespēja spēlēt kādā prestižā klubā. Puiši nenoniecina Smiltenes futbolu, bet ar to lepojas un vienlaikus domā par izaugsmes iespējām nākotnē.“Piemēram, nometnes laikā vienu puisi – Oskaru Rubeni no SK “Babīte” – Maskavas “CSKA” uzaicināja spēlēt savā futbola skolā, kur viņš turpinās savu karjeru. Tātad tas nav tikai sapnis,” saka M. Rakštelis.
Jāiegulda savs individuālais darbsSmiltenes BJSS talantīgie futbolisti stāsta, ka treniņi notiek katru darba dienu, izņemot tās, kad norisinās kāds no turnīriem. Reizēm esot slinkums ne vienam vien, bet tam jāpārkāpj pāri, ja grib ko sasniegt. Tam piekrīt arī A. Rozītis, kurš apgalvo, ka šeit visi ir labi spēlētāji, bet ar to ir par maz, lai viņus pamanītu. “Visi piedzimst vairāk vai mazāk vienādi talantīgi. Manā uztverē visu nosaka ieguldītais darbs treniņu procesā un ārpus tā. Jo biežāk un cītīgāk trenējas, jo labāks rezultāts. Ja vēlas ko sasniegt, tad jāiegulda arī savs individuālais darbs. Mums nav netalantīgu bērnu, ir tikai slinkums. Arī vecāki mēdz grēkot,” stāsta futbola treneris.Viņš ir pārliecinājies, ka bērniem ir ļoti svarīgs tieši vecāku atbalsts, taču vērot un atbalstīt savas atvases spēlēs atnāk vien retais. Un visbiežāk tie ir vieni un tie paši vecāki. Protams, trauksmainajā ikdienā iemesli var būt dažādi, taču vieni, kuri ir tikpat noslogoti kā citi, laiku var atrast vienmēr, lai būtu līdzās bērnam, bet kāda cita liela daļa nē.Vienlaikus A. Rozītis uzslavē futbolistus, jo, ja salīdzina to, kādi pavasarī esot bijuši zēni un kādi ir tagad, atšķirība ir jūtama. “Mums šovasar nav bijis daudz brīvu dienu. Kādus augļus tas viss nesīs, redzēsim rudenī. Zēnos redzams liels progress fiziskajā spēkā, domāšanā, attieksmē un motivācijā. Uz kopējā fona smiltenieši izskatās labi, tikai, salīdzinot ar lielajiem klubiem, pietrūkst pieredzes,” saka LFF Vidzemes reģiona vadītājs.
Viela pārdomām par motivāciju“CSKA” nometnē Staicelē smelties pieredzi varēja ne vien futbolisti, bet arī viņu treneris. “Jebkura tikšanās ar ievērojamiem citu klubu treneriem vienmēr ir pozitīvi vērtējama, jo daudz ko vari gūt pats priekš sevis, sava darba. Šajā gadījumā, komunicējot guvu personīgu priekšstatu par sacensību sistēmu Maskavā. Protams, Smilteni un arī Latviju nevar salīdzināt ar Maskavu, bet viela pārdomām ir,” tā A. Rozītis.Tur klubā ar viena vecuma grupu – 25 futbolistiem – strādā ar maksimālu atdevi, bet aiz strīpas stāv divsimt rezervistu, kas jebkurā brīdī ir gatavi ieņemt kādu no šīm vietām. Tas, protams, iespējams tikai konkurences apstākļos.“Ja kādā brīdī kaut vienam no puišiem ir problēmas ar atdevi vai motivāciju, ko pamana treneri, tad tiec automātiski atskaitīts. Tāpat tur lielu uzmanību pievērš puišu dzīvesveidam un veselīgam uzturam. Ja gribi spēlēt, ir jāaizmirst par burgeriem un kolām, ko puiši arī ņem vērā. Tā ir pozitīva pieredze, bet mums Latvijā bērnu ir tik, cik ir – katrs svarīgs. Kā esmu runājis ar kolēģiem, lai šeit provincē izaudzinātu kaut divus trīs labus spēlētājus, nepieciešami ir arī pārējie 11,” teic futbola treneris.Akadēmijas U-15 vecuma grupas dalībnieks Jurģis Dudelis vecākā brāļa iespaidā futbolu spēlē jau desmito gadu. Lai arī dažkārt pārņem slinkums, iesākto viņš negrasās pamest. Pusaudzis atzinīgi vērtē šīs vasaras aktivitātes, jo tās tiešām motivē strādāt, izrādīt raksturu, arī pārciest grūtākus un saspringtākus brīžus. “Es ceru, ka Okartes futbola akadēmija turpināsies nākamajos gados, jo jūtama futbola attīstība. Attīstāmies arī mēs,” zina teikt J. Dudelis.
