Valdība jau vairākus gadus runā par nepieciešamību apkarot veselībai bīstamās nezāles – latvāņus, bet tie tik un tā aug griezdamies, pārņemot aizvien lielākas zemes platības.
Izņēmums nav arī bijušā Valkas rajona teritorija. Valmieras lauku konsultāciju biroja jaunākā konsultante augkopībā Ilona Krūmiņa stāsta, ka visvairāk latvāņu aug Zvārtavas pagastā, bet lauksaimnieki ar tiem cīnās arī Valkas pagastā un Palsmanes pusē.
Ieveda kā labu lopbarībuJāpiebilst gan, ka dažkārt pasākumi šo nezāļu iznīdēšanā līdzinās cīņai ar vējdzirnavām. Pirms dažiem gadiem valdība izstrādāja programmu šo nezāļu likvidēšanā, bet vēlāk aptrūkās finansējums, un darbi apstājās, jo zemnieki paši nezāļu nopļaušanai nevarēja atļauties izlietot ievērojamu daudzumu degvielas, kas vajadzīga ražošanai.“Padomju gados šo kultūru ieveda no Kaukāza reģiona kā perspektīvus augus lopbarības ražošanai, bet tagad latvāņi ir izpletušies lielās teritorijās. Mūspusē šo nezāļu invāzija notika no Madonas rajona, kur tos toreiz sāka audzēt lopbarībai,” informē I. Krūmiņa. Speciāliste skaidro, ka metodes latvāņu iznīdēšanā ir dažādas. Šim nolūkam var izmantot gan attiecīgas ķimikālijas, gan vienkārši nezāles nopļaut. “Lielākoties visi izvēlas pļaušanu, jo indes izmaksā dārgi. Pļaušana jāveic savlaicīgi, kamēr latvāņi nav saziedējuši. Tad nezāļu sēklas nespēs attīstīties un tie iznīks,” norāda I. Krūmiņa.Pēc viņas teiktā, zeme jākopj, tad latvāņi tajā neaugs. To speciāliste novērojusi pie Siguldas, kur skatam pavēries skaists miežu lauks, bet aiz tā nekoptā pļavā saauguši latvāņi.
Līdz šim panāktais niecīgsZvārtavas pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede atzīst, ka ar latvāņu apkarošanu nav īsti veicies. “Pašlaik latvāņi ir izpletušies 220 zemes īpašumos. Tie zemnieki, kuriem ir atbilstoša tehnika, katru gadu tos pļauj, bet ne visi to var atļauties. Tagad, kad šim darbam nav arī atbalsta finansējuma no valsts, var teikt, ka nekas vairs nenotiek šo nezāļu izskaušanā. No ķimikāliju lietošanas esam atteikušies, jo tās ir ļoti dārgas, turklāt daudz latvāņu ir ieauguši mežā, bet tur likums aizliedz lietot indīgas vielas,” skaidro R. Priede.Šonedēļ jautājumu par latvāņu apkarošanu izskatīja arī Valkas novada domes Saimniecisko lietu komiteja. Domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atklāj, ka vairākviet arī pašvaldībai piederošās zemes ir aizaugušas ar latvāņiem. “Nolēmām, ka vispirms mums pašiem jānoskaidro precīzi, cik lielas platības un kur aizaugušas, un tad jādomā, kā efektīvāk latvāņus iznīcināt. Saimniecisko lietu komisijai ir uzdots izpētīt, kāds nezāļu apkarošanas veids ir visefektīvākais, un tad būs jāķeras pie darba. Tikai pēc tam kopīgi ar citiem zemes īpašniekiem spriedīsim, ko un kā darīt viņu platībās, kur aug latvāņi. Piedāvāsim arī savu palīdzību. Par to, protams, prasīsim arī samaksu, bet tā būs mazāka kā privātfirmām,” saka V. A. Krauklis.Viņš piebilst, ka valdība tikai plāno piešķirt līdzekļus pašvaldībām latvāņu apkarošanai, tādēļ novada dome vērsīsies arī pie tās un atgādinās par šī finansējuma nepieciešamību.Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apstiprina, ka par palīdzību latvāņu apkarošanā ir domāts, taču primārā atbildība cīņā pret šīm nezālēm jāuzņemas pašiem zemju īpašniekiem. Pēc ministrijas aplēsēm, ja valdība nolems piedalīties latvāņu apkarošanā, tad turpmākajos sešos gados šim darbam būs nepieciešami 15 miljoni latu.Tikmēr vairākas pašvaldības valstī pašas domā, kā stimulēt zemes īpašniekus latvāņu iznīcināšanā. Piemēram, Siguldas un Ķekavas novadā par latvāņu likvidēšanu savā īpašumā nākamgad būs iespēja saņemt atlaidi nodokļu nomaksā.
