Otrdien Smiltenē, Jaunajā parkā, sāka strādāt Palsmanes pagasta uzņēmums “Vidzemes koki”.
Uzņēmuma darbinieki pilsētas Jaunajā un Vecajā parkā šomēnes pēc SIA “Smiltenes NKUP” pasūtījuma izzāģēs aptuveni 50 nokaltušos kokus, kā arī veidos vainagu gandrīz 30 kokiem, izzāģējot sausos, nokaltušos zarus.
Visam naudas nepietiksFinansējumu darbiem zaļumsaimniecības jomā piešķīrusi Smiltenes novada dome. Taču, novērtējot situāciju abos parkos, SIA “Vidzemes koki” valdes priekšsēdētājs, sertificēts kokkopis – arborists Ēriks Indriksons secina, ka darāmā ir tik daudz, ka vienā reizē visus plānotos darbus paveikt nevarēs: nepietiks naudas. “Ir doma uz nākamā gada pavasari atstāt ozolu aleju Vecajā parkā. Tur ir kādi 30 ozoli, no kuriem viens ir jāizņem ārā, bet pārējie jāsakopj, taču tas sadārdzinātu pasākumu. Tāpēc labāk pagaidīt jauno budžetu,” iesaka Ē. Indriksons.Galvenais uzdevums, kas šomēnes jāpaveic SIA “Vidzemes koki”, ir bojāto koku ciršana un koku vainagu veidošana Vecajā parkā un Jaunajā parkā, informē SIA “Smiltenes NKUP” darbu rīkotāja zaļumsaimniecībā Elīna Aģe. “Paši tādu darbu paveikt nevaram,” atzīst E. Aģe.Ē. Indriksons ir pieredzējis arborists, un, kā trešdien pārliecinājās “Ziemeļlatvija”, koku zāgēšanā izmanto alpīnistu cienīgu aprīkojumu un specifiskas metodes, ko bez pieredzes ir bīstami veikt. Lielu, augstu papeli Jaunajā parkā, kas auga netālu no atpūtas vietas, Ē. Indriksons nozāģēja, sākot no galotnes, pakāpeniski virzoties lejup un nozāģējot no stumbra vienu bluķi aiz otra. Tādējādi netiek bojāti blakus augošie mazie kociņi, konkrētajā gadījumā kļavas, kas paaugoties aizpildīs tukšo placi pēc vecās papeles nozāģēšanas. Ja koku nozāģētu no saknes daļas, tas krītot varētu “noslaucīt” visu, kas aug blakus, skaidro arboristi.Kopjot koku vainagus un izzāģējot sausos, nokaltušos zarus, kāpšanai kokā viņi izmantos tikai virves un iztiks bez kāpšļiem, lai nebojātu stumbru.Bojātos, nokaltušos kokus parkos galvenokārt izzāģēs gājēju ceļu tuvumā, bet pārējo parka teritoriju kops pakāpeniski. Zaru kaudzes un sazāģēto koksni no parka izvedīs “Smiltenes NKUP” strādnieki.
Pieprasījums pārsniedz piedāvājumuĒ. Indriksons secina, ka visā Latvijā parki un apstādījumi nav kopti ilgstoši un faktiski tādā stāvoklī ir saņemti mantojumā no padomju laikiem. “Kopšana tagad jāveic pakāpeniski, jo izmaksas ir lielas, un vienā reizē visu padarīt ir nereāli. Piemēram, jau minētās lielās papeles nozāģēšana ar alpīnistu metodi izmaksā orientējoši 60 līdz 100 latu, jo ir ļoti darbietilpīga. Taču lietas labā kaut kas ir jādara, citādi koki sāks krist paši,” brīdina arborists.Pieprasījums pēc kokkopju darba ir tik liels, ka klienti stāv rindā, un visos gadījumos arboristi pat nespēj palīdzēt un secina, ka septiņu dienu nedēļā ir par maz. “Ikdienā pārsvarā nodarbojamies ar bīstamo koku izzāģēšanu kapos. Ir arī individuāli pasūtījumi, jo, piemēram, lauku viensētās kļūst aktuāla simtgadīgu un vecāku koku zāģēšana. Ja konstatē, ka koks ir bīstams, tad to nevajadzētu atstāt augam vēl 10 gadus, jo lielā vētrā tas var nokrist. Iesaku cilvēkiem vēja laikā automašīnu zem tāda koka neturēt,” saka Ē. Indriksons.Agrāk viņš strādāja firmā “Kokkopis ĒVA”, bet šogad pavasarī nodibināja SIA “Vidzemes koki”, atgriežoties dzimtas mājās “Jaunkrievzemnieki”, kas atrodas uz Palsmanes un Grundzāles pagastu robežas.Uzņēmumā “Vidzemes koki” strādā seši cilvēki. “Bīstami mūsu darbā ir līdz tam brīdim, kamēr nesāc domāt ar galvu. Te spēkā ir teiciens “divreiz nomēri, vienreiz nogriez,” uzsver Ē. Indriksons. ◆
