Ierosmi satikties ar fizioterapeitu M. Mezīti “Ziemeļlatvijai” ieteica valcēniete Inese Moseičuka, kura savā vēstulē raksta: “Ar jūsu avīzes starpniecību gribētu izteikt patiesu prieku par to, ka mūsu pilsētā strādā tādi mediķi kā fizioterapeits Mikus Mezītis. Cilvēks, kas ar visu savu sirdi un dvēseli dara savu nebūt ne vieglo darbu. Cilvēks, kas prot runāt ar pacientiem, atrast katram labu vārdu. Cilvēks, kura kabinetā vienmēr patīkami ieiet, un, kas ne mazāk svarīgi, arī iziet. Gribētos novēlēt dakterim ilgus darba gadus mūsu pilsētā.” Atklāti sakot, lai satiktos ar M. Mezīti, nedaudz jāapbruņojas ar pacietību, jo daktera dienas ritms ir diezgan saspringts. Par laimi viņš piekrīt sarunai, atklājot, ka nedaudz mazāk atliks atpūsties pusdienas pārtraukumā, tas ir tieši tik garš, lai paspētu uzsildīt un apēst no mājām līdzpaņemto maltīti. Uzzinot, ka redakcija saņēmusi pateicības vēstuli par viņa darbu, Mikus samulst un atzīst, ka viņam ir patīkami saņemt pacientu atzinību, jo tā ir atgriezeniskā saikne un gandarījums, ka darbs nav bijis veltīgs un tam ir jēga.
Ceļš līkumains un pārsteigumiem pilnsJāpiekrīt vēstules autorei, ka tādu cilvēku kā Mikus mūsu medicīnas sistēmā sastapt ir diezgan grūti. Un tas ir saprotams, jo fizioterapeitam ir tikai 33 gadi, tāpēc viņu vēl nav sabojājusi ikdienas darba mašinērija un tā saucamais izdegšanas sindroms, kas diemžēl piemeklē daudzus šīs profesijas pārstāvjus. Sarunā atklājas, ka jaunā speciālista ceļš līdz šai nodarbei bijis diezgan līkumains un pārsteigumiem pilns. Mikus dzimtā puse ir Valmiera, bet Valkā viņš strādā kopš aizvadītā gada oktobra. Pārceļoties uz šejieni, jaunā ģimene, kurā aug divas meitiņas – piecus un pusotra gadus vecas – ir iegādājusies īpašumu meža ielokā uz pašas robežas starp Valkas un Strenču novadu.Pirmo reizi par kalpošanu cilvēkiem un strādāšanu šajā jomā Mikus aizdomājies, trīs gadus mācoties Kristīgajā tautas skolā Norvēģijā, pamatkursā apgūstot fizikālās procedūras, masāžu, anatomiju, fizioloģiju un citus ar medicīnu saistītus priekšmetus. Atgriežoties Latvijā ar jauniegūtajām zināšanām, viņš sešus gadus kā asistents strādāja Vidzemes slimnīcas rehabilitācijas nodaļā Valmierā. Taču ar to ceļš uz profesijas virsotnēm nebeidzās, un asistents iestājās Sporta pedagoģijas akadēmijas neklātienē, kurā piecus gadus apguva nepieciešamās zināšanas. Fizioterapeits atceras, ka šis laiks ir bijis diezgan sarežģīts, jo tāpat trīs četras reizes nedēļā bija jādodas uz studijām.
Nebaidās no izaicinājumiem To, ka Mikus ir cilvēks, kurš nebaidās no izaicinājuma mainīt dzīvi par visiem simts procentiem, apliecina vēl viens viņa ieraksts dzīves līkločos – pirms Norvēģijas perioda jaunais cilvēks bija īstenojis savu bērnības sapni kļūt par jūrnieku. Lai iegūtu stūrmaņa diplomu, valmierietis pabeidza Liepājas Jūrniecības koledžu. Taču, īstenojot savu karstāko bērnu dienu sapni un vairākus gadus pavadot uz kuģa jūrā, krustām šķērsām izbraukājot Eiropas Savienības valstis, Ameriku un pat Meksiku, Mikus sapratis, ka visu dzīvi nevēlas pavadīt bez ģimenes kā vientuļš jūras vilks. Pēc šīs atklāsmes jaunais cilvēks sācis steidzīgi meklēt, ko darīt tālāk. Kādu laiku pastrādājis pat celtniecībā, jo viņam pie sirds iet arī praktiskie darbi. Raksturojot tagadējo nodarbi, Mikus uzskata, ka spēj apmierināt visas savas vēlmes, jo fizioterapeitam ir jābūt gana spēcīgam, fiziski stipram un aktīvam. Darbs ir ar cilvēkiem, tāpēc neiestājas rutīna. Arī pie datora kabinetā nav jāpavada garas stundas. Mediķis smejas, ka tas viņam būtu neizturami. Sākot strādāt Valkā, sākumā jauno speciālistu mākušas šaubas, vai vispār šajā pilsētā kaut kas notiek, vai uz pieņemšanām ieradīsies pietiekams skaits pacientu. Tagad pašam par to nāk smiekli, jo šaubām nav pamata – pacientu rindu uz pieņemšanu reģistratūras darbinieki raksta vairākas nedēļas uz priekšu. Arī Valka viņam ir iepatikusies. Speciālists šeit saredz daudz iespēju, kā cilvēks pats sev var palīdzēt uzturēt teicamu fizisko formu un, kā tautā saka, nenolaist rumpi. Fizioterapeits slavē pensionārus, kuri izmanto jauno izbūvēto gājēju ietvi, lai nūjotu. Mikusprāt, tā ir viena no labākajām ikdienas profilaksēm. Turklāt valcēniešiem ir pieejama kaimiņpilsētas Valgas lieliskā dabas taka gar Pedeles upi, kur var ne tikai nūjot, bet braukt ar velosipēdu, skrituļslidām, peldēties labiekārtotajā peldētavā. Vajag tikai gribēt, ne tikai sēdēt dīvānā, ēst sviestmaizes un čīkstēt, ka sāp kauli. Kā tie nesāpēs, ja cilvēki pēc darba iesēžas mašīnā, aizbrauc uz mājām un iekrīt mīkstā dīvānā pie televizora? Tāds dzīvesveids ir lielākajai daļai cilvēku. Mikus smejas, ka, ejot pa ielu, reizēm sevi pieķer ar profesionālu skatienu vērtējam garāmgājēju un domājam, kādas procedūras viņam nepieciešamas. Viņš apzinās, ka tā jau ir profesionālā “šize”.Raugoties nākotnē, Mikus cer, ka Valkā fizioterapijas pakalpojumu loks paplašināsies. Poliklīnikas ēkas 2. stāvā ir jau izremontēta vingrošanas zāle, kurā speciālisti varēs strādāt ne tikai individuāli, bet arī ar pacientu grupām, īpaši bērniem. Pašlaik tiek gaidīts apstiprinājums no slimnīcas administrācijas par nepieciešamā inventāra iegādi. Plānots, ka zālē būs zviedru siena, vingrošanas paklāji un bumbas. Mikus novērojis, ka bērniem, strādājot grupā, ir interesantāk. Rodas arī pozitīvs sacensību gars, kas ļauj mazajiem pacientiem vingrojumus veikt cītīgāk. Tad arī rezultāts neizpaliek.
Bībelē rod spēkuUz jautājumu, kas viņam dzīvē bez piepildījuma darbā vēl sagādā prieku, Mikus atklāj, ka lielākais gandarījums ir darbs dārzā, Bībeles studēšana un ticība. Pēc garās darba dienas rušināšanās pa savu dārzu spēj noņemt ikdienas stresu un negatīvo enerģiju. Tas nav mazsvarīgi, lai sevi sakārtotu. Mikus uzskata, ka to prasa arī darba specifika – lai viņu neviens netraucē, nav lieku trokšņu. Savukārt Bībeles studēšana palīdz sakārtot domas. Mikus atklāj, ka viņš ir kristietis un viņam arī darbā ir Bībeles eksemplārs, kuru viņš brīvākos brīžos mēdz palasīt un atrast atbildes uz neskaidriem jautājumiem, kā arī rast garīgo spēku. “Fizioterapijas darbs ir kā švamme, kas izsūc spēku un enerģiju. Reizēm no rīta, atnākot uz darbu, un ieraugot tā apjomu, kā ikvienam normālam cilvēkam mēdz nolaisties rokas. Bībelē rodu spēku celties, iet, palīdzēt un pacientu motivēt pašam sev palīdzēt. Jo vairāk iepazīstu Dievu, jo vairāk rodu sevī vēlmi palīdzēt cilvēkiem,” atzīstas Mikus. Viņš atklāj, ka joprojām mācās un ikvienam jāmācās visu mūžu. Turklāt iegūtās zināšanas ir jāliek lietā, lai palīdzētu cilvēkiem. ◆
Uzziņai Fizioterapeits Mikus Mezītis konsultē gan pieaugušos, gan bērnus:• pēc stājas un locītavu saslimšanām• pēc operācijām un traumām• pēc neiroloģiskām saslimšanām• veido katra pacienta individuālu vingrošanas programmu;• veic ārstniecisko un relaksējošo masāžu• pie dažām saslimšanām pielieto arī fizikālo terapiju• konsultē topošās māmiņas
