Arī Valkas rajona jaunieši, kuri šobrīd dzied Latvijas augstskolu koros vai dejo deju kolektīvos, bija klāt vēsturiskā brīdī — Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” 50. jubilejā.
Arī Valkas rajona jaunieši, kuri šobrīd dzied Latvijas augstskolu koros vai dejo deju kolektīvos, bija klāt vēsturiskā brīdī — Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” 50. jubilejā.
XV “Gaudeamus” svētku dalībniekus no 30. jūnija līdz 2. jūlijam uzņēma Tartu pilsēta Igaunijā, pārņemot stafeti no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Tur iepriekšējos studentu svētkus aizvadīja 2004. gadā.
Šogad Igaunijā Latviju pārstāvēja vairāk nekā 70 kolektīvu no augstākajām mācību iestādēm un koledžām: dejotāji, kori, folkloras kopas, simfoniskie orķestri un citi kolektīvi.
Otro reizi Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku gaisotni izjuta smiltenietis Andris Lapiņš. Viņš dejo Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansamblī (TDA) “Vektors”. Otrs smiltenietis šajā kolektīvā ir Andra brālis Gatis.
Studentu festivāls Tartu ilga trīs dienas, katru dienu bija cita programma, stāsta Andris. Pirmā diena akcentēja studentu kultūru, otrā — Baltijas valstu nacionālo kultūru, bet trešajā — dziesmu un deju festivāla dienā — Tartu estrādē publika vēroja XV “Gaudeamus” noslēguma koncertu.
“Gaudeamus” gaistoni Andris salīdzina ar Latvijas dziesmu un deju svētkiem. Vienīgi ļaužu ir mazāk, jo šajā festivālā piedalās tikai studenti. Svētku organizatori atzīst, ka “Gaudeamus” ir kļuvis par kopīgu Baltijas valstu kultūras mantojuma un tradīciju veidotāju.
“Acīmredzot kultūras iezīmes visām Baltijas valstīm ir līdzīgas, ja jau organizatori spēj sarīkot svētkus, kuros piedalās trīs vienlīdzīgi partneri. Taču katrai valstij ir arī savas atšķirīgas iezīmes, kuras nosaka tautas mentalitāte. Tās var redzēt arī, skatoties, kā dzied un dejo latvieši, igauņi, lietuvieši,” atzīst Andris.
Līdz šim visbiežāk Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki rīkoti Igaunijā. Kaimiņu valsts uzņēmusi sešus no 15 “Gaudeamus” festivāliem, Latvija — piecus, Lietuva — četrus. Igaunijā svētki galvenokārt notiek Tartu, kur tie aizsākās 1956. gadā. 1958. gadā “Gaudeamus” uzņēma Rīga. Taču pēc tam Baltijas valstu studentu svētkus pārtrauca līdz 1967. gadam, jo Rīgā studenti izmainīja gājiena virzienu, lai tas vestu gar Brīvības pieminekli un dziedāja dziesmas, kuras padomju iekārtas režīms uzskatīja par nacionālistiskām.
Mūsdienu studentiem “Gaudeamus” paliek atmiņā ar īpašo kopā būšanas sajūtu un studentisko garu. Tā savu un paziņu attieksmi raksturo Andris. Turklāt studenti ne tikai dzied un dejo. Tiek rīkotas arī dažādas oficiālas pieņemšanas. Studentu korporācijas ievēro savus rituālus. Tartu tas bija lāpu gājiens pāri tiltam. Pilsētas iedzīvotāji unviesi aktīvi atbalstīja studentu gājienu, bet noslēguma koncertā aizņēma visas sēdvietas lielajā Tartu brīvdabas estrādē.
