Sestdienas rīts Strenčos sākās mazliet neparasti. Pa pilsētas ielām braukāja koši sarkans kabriolets, un tā pasažieri Lelde Brūna ar saksofonu un Ivars Bācis pa skaļruni modināja pilsētas iedzīvotājus.
Tā sākās Strenču novada svētki, kuru ieskaņas pasākumi bija notikuši iepriekšējā dienā. Jau piektdien Jērcēnu iedzīvotāji noskaņojās svētku baudīšanai, apmeklējot izrādi “Tas dullais barons Bunduls”, savukārt sedēniešiem to palīdzēja izdarīt Strenču Tautas teātris ar izrādi “Pavasara neprāts”, bet Plāņos svētku ieskaņu radīja eksotisko deju priekšnesumi.
Uzņēmēji prezentē savu preciSavukārt nākamā un galvenā svētku diena sākās ar gadatirgu. Tirgotāji savu preci bija atveduši no tuvākām un tālākām vietām. Vairākviet lauku labumus piedāvāja kaimiņu novadu uzņēmēji, tā apliecinot, ka arī mūspusē ir sākusi attīstīties mājražošana.Notika arī paša Strenču novada uzņēmēju produkcijas prezentācija. Labi zināmais Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Dārznieki” īpašnieks Dainis Zuika prezentēja stādus meža ataudzēšanai. “Tagad tikai parādu tos, lai cilvēki zinātu, ko mūsu saimniecībā var nopirkt. Varu piedāvāt bērzu, baltalkšņu, melnalkšņu, kārklu, papeļu, arī priežu un eglīšu stādus. Vairāk orientējamies uz energo kultūru audzēšanu šķeldas ražošanai. Vietējie iedzīvotāji mūsu produkciju vairāk vai mazāk jau zina, bet ceru, ka svētkos par mums ieinteresēsies arī tālāki viesi,” saka D. Zuika.Uzņēmuma “Lire” īpašniece Līga Riekstiņa skaidro, ka viņa nodarbojas ar izšūšanu. “Šujam somas, cepures un kreklus, bet, ja klienti vēlas, uz viņu somām varam izveidot arī dekoratīvus izšuvumus,” saka L. Riekstiņa. Vaicāta, kā pašvaldība atbalsta vietējos uzņēmējus, L. Riekstiņa atbild, ka tas arī ir atbalsts, ja lēmējvaras darbinieki uzņēmumā pasūta kādu pakalpojumu. “Ar uzņēmējdarbību nodarbojos jau apmēram pusgadu un esmu ļoti apmierināta ar rezultātiem,” apliecina uzņēmēja.Svētkus atklāja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons un kopā ar novada pagastu un Sedas pilsētas pārvaldes pārstāvjiem pacēla svētku karogu.Dalībniekus ar dziesmām sveica Jērcēnu pagasta folkloras kopa “Mežābele” un Jaunlaicenes kopa “Putnis”.
Piedāvājums dažādām gaumēmPasākumi bija tā piemeklēti, lai apmierināti būtu visi. Tie, kuri vēlējās gūt garīgu baudījumu, varēja apmeklēt Marikas Eglītes, Māras Grigorevskas un Agņa Šmita fotoizstādes, Ingus Pētersona koncertu luterāņu baznīcā un noskatīties teātra izrādi. Aktīvās atpūtas cienītājiem bija iespēja sacensties pludmales volejbolā, doties izjādēs ar zirgiem, vizināties pa Gauju ar katamarāniem un vērot ekstrēmo sporta veidu grupas “Greentrial” šovu. Savukārt saimnieces ar savām izceptajām tortēm varēja piedalīties akcijā “Kūku kūka”. To bagātīgais klāsts bez vārdiem liecināja, ka novadā prasmīgu kulināru netrūkst. Kūku kārtotājas zināja stāstīt, ka dažas ģimenes vērtējumam atnesušas pat trīs veidu tortes. Degustēt varēja par ziedojumiem. Tajos tika savākti vairāk nekā 100 latu, kurus izlietos šautriņu aprīkojuma uzstādīšanai Tautas interešu centrā. Toršu konkursu rīkoja biedrība “Šūpolēs”.
Pašiem sava novada zupaSavukārt Gaujmalā visi varēja nogaršot arī kaut ko stiprāku – īpašo novada zupu, ko vārīja pavārmākslas cienītāja Rita Zeltīte Treisnere no Plāņiem. “Es pārstāvu Plāņu pagasta biedrību “Kāre”, un mūs šajos svētkos palūdza parūpēties par siltu zupu. Mani par pavāri izvēlējās tādēļ, ka pirms kāda laika gluži nejauši iznāca piedalīties Latvijas Siera biedrības rīkotajā saimnieču dienā. Pirms šiem svētkiem Plāņu pagasta pārvaldniece Gunita Kainaize man sacīja: kā tas izskatīsies – uz Rīgu es aizbraucu, bet Strenčos zupu nevārīšu. Uz to man nebija ko teikt un nolēmu, ka zupu vārīšu. Tās nosaukums ir gluži vienkāršs – “Ieej lauku sētā un kūtī, un tad viss notiks”. Domāju, ka piekrišana būs, jo zupa tiešām izdevusies ļoti garšīga,” apliecina R. Z. Treisnere.Netālu no zupas katla savus zirgus izjādēm gatavoja Lizdēnu zirgkope Sarmīte Silgaile. “Mūs uzaicināja un piekritām atbraukt, lai atpūtas pasākumi būtu dažādāki un cilvēki varētu labi atpūsties. Lielākoties interese par izjādēm un zirgiem ir bērniem,” saka S. Silgaile.
Iedzīvotāji izsakās atzinīgiBērniem tiešām piedāvājumu netrūka. Drošākie puikas gaidīja savu kārtu braukšanai ar katamarānu, bet estrādes parkā bija iespēja izbraukāties ar velokartiem, izbaudīt batutu un piepūšamo atrakciju priekus, kā arī nopelnīt balvā jogurtu, veidojot kompozīcijas no dabas materiāliem. Tie, kas vēlējās sajust pagātnes elpu, laipni tika lūgti baronlaiku droškā, ar kuru varēja pavizināties pa vēsturisko Rīgas – Tērbatas ceļu.Brīnišķīga dāvana novada ļaudīm bija iespēja noklausīties operdziedātāja Ingus Pētersona sniegto koncertu baznīcā. Atvadoties, I. Pētersons novēlēja visiem novada iedzīvotājiem atrast savā sirdī ceļu uz dievnamu un Dievu.Vakarpusē notiks svētku gājiens uz estrādi, kur apbalvoja konkursa “Sakoptākā mājvieta Strenču novadā” laureātus. Svētki noslēdzās ar deju grupas “Buras” koncertu un gaismas ceļa iedegšanu Gaujā. Vairāki aptaujātie strencēnieši neslēpa prieku un “Ziemeļlatvijai” atzina, ka diena ir izdevusies. “Svētki ir jauki, jo tajos ir padomāts arī par garīgumu. No rīta biju estrādē, arī tur man patika. Tagad esmu izjūtu bagāta pēc Ingus Pētersona koncerta. Tūlīt došos uz izstādēm, kurās apsveikšu Mariku Eglīti. Arī viņa ir mūsu meitene. Pēc tam noskatīšos teātra izrādi. Savas garīgās vajadzības būšu pilnībā apmierinājusi. Taču netrūkst arī jautru izklaižu. Tiešām izdevusies diena,” saka Māra Larionova.Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons “Ziemeļlatvijai” izteicās, ka šādi svētki cilvēkiem vajadzīgi un šī tradīcija tiks turpināta. “Nespēju iedomāties cilvēkus, kuri varētu iztikt bez svētku sajūtas un iespējas patīkami atpūsties. Svētki mūs visus pozitīvi uzlādē turpmākam darbam. Esam centušies pasākumus organizēt tā, lai apmierinātu dažādas gaumes. Tas ir mūsu mērķis, lai, sākot no bērniem līdz sirmgalvjiem, katrs atrastu kaut ko sev patīkamu. Cilvēki ir dažādi, tādēļ mums ir gan trakulības, gan garīgi piesātināti pasākumi. Vienmēr cenšamies piedāvāt kaut ko jaunu. Ne visi var aizbraukt uz Ingus Pētersona koncertiem, tāpēc nolēmām operdziedoni uzaicināt uz Strenčiem. Cenšamies, lai iedzīvotājiem šie svētki paliktu ilgi atmiņā,” stāsta J. Pētersons.Dzirdot svētku apmeklētāju atzinīgos vērtējumus, rodas pārliecība, ka tā arī būs.
