Braukājot pa Valkas novada ceļiem, visvairāk govju ganībās var redzēt Vijciema pagastā.
Savulaik novada lauku attīstības konsultante Sniedze Ragže stāstīja, ka Vijciema pusē jau labi sen daudzi saimnieki nodarbojas ar lopkopību. Redzot vairākas mājlopu novietnes un kuplos ganāmpulkus, dažkārt pat šķietot, ka te nozarē nekādas krīzes un lejupslīdes, ko kādreiz izraisīja smieklīgi mazās piena iepirkuma cenas, nav bijis. Tas gan tikai ir šķietami.
Krīzē nav aizrāvies ar kredītiemVijciema piensaimnieki ir saskārušies ar tām pašām problēmām, bet spītīgi turpinājuši darbu, domājot, kā ražošanu padarīt efektīvāku. Viens no tādiem saimniekiem ir arī zemnieku saimniecības “Jaunpuņģi” zemnieks Mārtiņš Simsons, kurš šogad ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu ir uzcēlis jaunu govju novietni. Mārtiņš ar piena lopkopību nodarbojas kopš 1994. gada un, tāpat kā daudzi šīs nozares pārstāvji, piedzīvojis arī tos laikus, kad daļa saimnieku izšķīrās par ganāmpulku likvidēšanu, jo vairs neredzēja perspektīvu. “Jaunpuņģu” saimnieks uzskata, ka viņu tolaik glābusi uzmanīgā attieksme pret aizdevumiem. “Man tolaik nebija daudz kredītu, un es arī nesteidzos tos ņemt. Iespējams, tas man palīdzēja krīzi pārvarēt,” spriež M. Simsons. Pašlaik viņam saimniecībā ir 50 slaucamas govis un apmēram tikpat daudz teles. Ganāmpulku lielākoties veido sarkanraibās un melnraibās Holšteinfrīzes šķirnes govis. Nākotnē saimnieks gan domā turēt tikai melnraibās piena devējas. “Ja ir viena šķirne, tad saimniekot ērtāk, jo katrai šķirnei tomēr atšķiras barības devas. Arī piena došanā melnraibās ir pietiekami dāsnas,” skaidro Mārtiņš.
Uzlabojumi cels izslaukumuVaicāts, kādēļ vajadzēja celt jaunu novietni, saimnieks atzīstas, ka arī viņš savulaik nonācis pie dilemmas – saglabāt saimniecībā nozari vai likvidēt. “Bija skaidrs, ja nolemšu turpināt iesākto, tad nedrīkst palikt uz vietas, bet nozare jāattīsta. Vecā ferma neatbilda vairākām mūsdienu prasībām, arī iekārtas bija novecojušas, tādēļ nolēmu modernizēt saimniecību un sāku ar jaunas novietnes uzcelšanu. Kopā ar lauksaimniecības speciālistiem izstrādājām projektu, un pērn sāku būvēt nojumes tipa govju novietni. Darbi vēl nav pabeigti. Ir uzcelta tikai novietne, bet vēl jābūvē slaukšanas zāle,” stāsta M. Simsons.Uz jautājumu, kas uzlabosies pēc pilnīgas novietnes pabeigšanas, zemnieks atbild, ka vairs nevajadzēs tik daudz darba roku kā līdz šim. Smagāko darbu veikšana būs automatizēta. Ir uzlabojusies dzīvnieku labturība. Govis jūtas ērtāk, tām ir plašākas guļvietas, novietnē pastāvīgi ir svaigs gaiss, bet tas viss kopā ļaus palielināt piena izslaukumu. Pašlaik zemnieks gadā no govs iegūst vidēji 7000 litru piena. Pēc pašreizējiem kritērijiem, tas ir vidējs rādītājs, taču Mārtiņš ir pārliecināts, ka ar laiku piena ieguve palielināsies.Lai izvēlētos labāko modeli fermai, M. Simsons ir apbraukājis vairākas piena ražošanas saimniecības Latvijā, bijis arī pēc pieredzes Vācijā. Viņš atzīst, ka tagad piena iepirkuma cena nav slikta, nopelnīto var ieguldīt tālākai saimniecības attīstībai, un to “Jaunpuņģu” saimnieks arī dara.
