Lai nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā vai arī no kādiem citiem finanšu resursiem tiktu izveidota Igaunijas un Lietuvas pierobežas attīstības programma, aizvadītajā piektdienā novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis tikās ar 15 Latvijas pašvaldību vadītājiem, kuru novadu teritorijas robežojas ar Lietuvu un Igauniju.
Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inguna Medne skaidro, ka novada domes priekšsēdētājs iecerējis rosināt valdības vīrus pastiprinātu uzmanību pievērst pierobežas pašvaldībām. Proti, pierobežas pašvaldības nespēj iedzīvotājiem nodrošināt to, ko bagātākās pašvaldības, tāpēc to iedzīvotāji un uzņēmēji ir nevienlīdzīgākā situācijā. Turklāt valstī jau darbojas Latgales attīstības programma. Ir plānots, ka būs Austrumu robežas attīstības programma, arī jūras piekrastes attīstības programma. Taču daudzas no pašvaldībām, kas atrodas pie Igaunijas un Lietuvas robežas, ir krietni nabadzīgākas, salīdzinot ar pašvaldībām, kuras jau tiek atbalstītas valstiskā līmenī. V. A. Krauklis uzskata, ka robeža visu šo laiku tik tiešām ir bijusi attīstību bremzējošs faktors. Pašlaik pierobežas pašvaldību lielākā problēma ir iedzīvotāju aizbraukšana, vāja infrastruktūra un līdz ar to maz uzņēmēju. Arī fondu pieejamība ir bijusi daudz sliktāka kā citviet.V. A. Krauklis stāsta, ka šonedēļ uzņēmies apkopot statistiku, kādi līdzekļi nepieciešami šīm pašvaldībām, lai īstenotu iecerēto projektu idejas. Iegūtie dati būs iekļauti vēstulē, kuras parakstīšana notiks piektdien Pašvaldību Savienības kongresā Aucē. Pēc tam to plānots iesniegt Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimai un valdībai. Taču ar to aktivitātes nebeigsies. V. A. Krauklis ir apņēmības pilns šai iecerei meklēt atbalstu starp Saeimas politiķiem.
