No nākamā gada budžeta ministrijas un tā saucamās neatkarīgās institūcijas grib vairāk nekā 10 miljonus latu 984 jaunu amata vietu radīšanai un vēl 1,2 miljonus jaunizveidoto darbavietu aprīkošanai. Pieprasījumā ir ierakstīti miljoni arī ierēdņu atalgošanai, turklāt ar norādi – ik gadu tos palielināt. Nākamgad budžetā šim mērķim ir pieprasīti 44,6, bet 2015. un 2016. gadā – attiecīgi 63,5 un 79 miljoni latu. Aug arī plānoto darbavietu skaits – no 1274 vietām 2014. gadā līdz 1344 darbavietām 2016. gadā.Kā to vērtēt? Ja zinām, ka šobrīd augstskolu beidzējiem ir grūti dabūt izglītībai atbilstošu darbu valsts pārvaldē un daudzi tādēļ aizbrauc uz ārzemēm, tad to var vērtēt pozitīvi. Jaunajiem speciālistiem darbavietas būs ar pienācīgu algu. Taču atceroties, kā šajā valstī lietas notikušas līdz šim, māc šaubas, vai tā notiks.Vairāki politologi jau izteikušies, ka augstākā ierēdniecība par tā saucamajiem treknajiem gadiem vairs negrib gremdēties vienīgi atmiņās, bet atgriezties kādreizējo tēriņu burbulī. Vai lielās algas atbildīs viņu darbam? Vēl gluži nesen izcēlās skandāls, ka Izglītības ministrijā pazuduši seši miljoni, kas bija domāti skolotāju algām. Labi atalgota un skaitliski liela ierēdniecība nenoliedzami palielinās birokrātiju un tukšdarbību, jo būs jāapliecina, ka, mēs, lūk, strādājam. Pārbaudes, vai kādi ogotāji nav savākuši ogas par vairāk nekā 2000 latiem naudas izteiksmē, ir tikai viens apliecinājums šādai tukšdarbībai. Reiz tēriņu burbulis jau plīsa. Vai vēlreiz vajag pārliecināties, ka pēc burbuļa plīšanas atklājas – nekā tajā nav bijis?
