Teātra kolektīviem festivāls ir tikpat nozīmīgs kā dejotājiem vai kora dziedātājiem Dziesmu svētki. Tāpēc ir gandarījums, ka smiltenieši ieguva tiesības šādā pasākumā piedalīties.
Teātra kolektīviem festivāls ir tikpat nozīmīgs kā dejotājiem vai kora dziedātājiem Dziesmu svētki. Tāpēc ir gandarījums, ka smiltenieši ieguva tiesības šādā pasākumā piedalīties.
Trīs teātra kolektīvu jaunie aktieri no Smiltenes bija to vairāk nekā 2000 radošo cilvēku pulkā, kas piedalījās 3. Latvijas skolu teātru festivālā. Smiltenieši ceļazīmi braucienam uz Daugavpili, kur notika noslēguma pasākums, ieguva, sevi pierādot novada skatē Limbažos. Valkas rajonu festivālā pārstāvēja Smiltenes pagasta jauniešu “Teātra studija 07” ar kustību izrādi “Mūžīgi ceļā” (režisore Ruta Madarāja). Šis iestudējums no 92 festivālā rādītajiem darbiem bija iekļauts eksperimentālajā blokā un astoņu izrāžu konkurencē atzīts par otro labāko. “Studijas 07” kolektīvs festivāla noslēgumā saņēma arī balvu par interesantāko izrādes vizuālo pieteikumu.
Smiltenes bērnu un jauniešu interešu izglītības centra (BJIIC) teātra kolektīvs vērtētājiem rādīja Ulda Krasta lugu “Velna dzīšana” (Anita Bērziņa), un Smiltenes Centra vidusskolas jauniešu teātris “NLO” (Neprātīgi laimīgie optimisti) — iestudējumu “Cirks” (A. Bērziņa), kas veidots pēc Hermaņa Paukša lugas “Lāde” motīviem.
“Teātra kolektīvu sniegumu vērtēja kompetenta astoņu cilvēku žūrija, tomēr vērtēšanas kritēriji šoreiz bija netradicionāli,” uzskata teātra režisore A. Bērziņa. Viņa domā, ka vērtējums bijis subjektīvs, jo katram žūrijas loceklim bijusi jāizvēlas viena, viņaprāt, simpātiskākā izrāde. Režisore uzskata, ka žūrijai vajadzēja iepazīties ar visu kolektīvu sniegumu.
Tomēr A. Bērziņa ir gandarīta, ka viņas audzēkņiem šī bijusi vērtīga iespēja piedalīties teātra svētkos, kā arī vērot kolēģu veikumu. Katrs varējis noskatīties vairākas izrādes. “Brīnišķīga bija Daugavpils teātra un kultūras centra ēka, ar plašu skatuvi un telpām. Daugavpilī sava ēka ir arī interešu centram. Nevar salīdzināt ar situāciju Smiltenē, kur vienmēr esam kā lūdzēji. Interešu centra kolektīviem pietrūkst savu telpu. Vienā mazā kabinetā pat nevar izvietot iegūtās balvas, lai arī citi tās varētu aplūkot. Tās nereti glabājas kolektīvu vadītāju mājās, bet nevar taču tās pārvērst par muzeju. Domei par to būtu jādomā,” uzskata A. Bērziņa. Viņa rāda daugavpiliešu izveidoto bukletu un iesaka Smiltenes domniekiem doties aplūkot šo veiksmīgo pieredzi. Līdzīgi Latgales kolēģiem dzīvojot arī limbažnieku interešu centra kolektīvi.
Režisore pateicas Smiltenes pilsētas domei, kas atmaksāja kolektīviem ceļa izdevumus, kā arī Centra vidusskolai un Smiltenes BJIIC par atbalstu. Paldies arī skolotājai Ilmai Sīmanei, kas palīdzēja izveidot abiem A. Bērziņas kolektīviem vizuālo noformējumu. “Mums bija ļoti atsaucīgs šoferis — Dainis Lācis. Pagasta kolektīvs dzīvoja vienā Daugavpils malā, mēs — pretējā, bet tas netraucēja visiem bez problēmām nokļūt festivāla norises vietā,” uzslavē A. Bērziņa. Režisore domā, ka dalībai šāda mēroga teātra festivālā, kas notiek tikai reizi četros gados, līdzekļus vajadzētu ieplānot arī rajona budžetā. Šogad smilteniešiem šis atbalsts izpalicis. Sarunās ar kolēģiem viņa uzzinājusi, ka citos rajonos šādas situācijas nebija.
