Pašvaldību vēlēšanas ir beigušās, mūsu ievēlētie deputāti ir ieņēmuši krēslus novadu domēs. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka bieži vien viļamies deputātu darbā – varbūt tāpēc, ka maz zinām viņus kā cilvēkus. Tāpēc “Ziemeļlatvija” uzsāk jaunu rubriku “Mēs viņus ievēlējām”, kurā uz interviju aicināsim vietējos politiķus un iepazīsim viņus arī ārpus darba kabineta sienām.
Ir laiks, kad cilvēka dzīvē viens nozīmīgs notikums seko cits citam tik intensīvi, ka ilgi paliks atmiņā. Tāds šis gads ir grundzālietim Gintam Kukainim.Pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām, atkārtoti saņēmis deputāta mandātu, viņš turpina darbu Smiltenes novada domē citā, augstākā statusā – jau kā domes priekšsēdētāja vietnieks. Tas ir otrs ietekmīgākais vēlētais amats pašvaldībā aiz domes priekšsēdētāja, un Gints šo krēslu ieņem, būdams jaunākais deputāts novada domes sasaukumā. Viņam ir 29 gadi.Jaunievēlētājam Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietniekam šis gads ir nozīmīgs arī privātajā dzīvē. Drīz, 16. augustā, Velēnas baznīcā Gints salaulāsies ar savas nepilnu gadu vecās meitiņas Emīlijas mammu, dzīvesbiedri Agiju Bērtiņu.Bet vēl ātrāk – jau rīt, 3. augustā – Gints kopā ar citiem grundzāliešiem priecāsies par ciemata jaunās estrādes atklāšanu, kas notiks Smiltenes novada svētkos. Grundzāles estrāde ir Ginta īpašais lolojums. Šim objektam viņš sekojis līdzi no projekta tapšanas līdz tagadējam būvdarbu noslēgumam.“Piestāt un padomāt, piesēst un pasapņot, pieklust un aizmirsties kaut tik reizi man gribētos….” Tā vienā no saviem dzejoļiem raksta Gints, netieši norādot uz saspringto dienas režīmu un laika trūkumu.Atslodzi viņš rod arī dzejā. To, ka Gints jau daudzus gadus sacer dzejoļus, līdz šim nezināja pat viņa kolēģi Smiltenes novada domē.
Pieņēma smagāko lēmumu dzīvēUn vēl Ginta patvērums ir “Liepas” – viņa un Agijas mājas Grundzāles pagastā, nomaļā vietā, meža ceļa malā. Ja nebūtu šī mazā, necilā koka namiņa, tad Smiltenes novads savulaik būtu zaudējis vēl vienu jaunu, uzņēmīgu un gudru jaunieti, kurš, visticamāk, papildinātu Rīgas iedzīvotāju skaitu.“Liepu” viensētu – bijušo mežstrādnieku māju – privatizēja Ginta vectēvs Aivars Mellis, kurš nu jau ir viņsaulē. Vēl dzīvs būdams, viņš māju novēlēja mazdēlam, ar kuru kopā pavadīja daudz laika. “Vectēvs man bija kā otrs tēvs,” atceras Gints. Abi kopā darīja visādus lauku darbus. Vēlāk, kad Gints jau studēja Latvijas Lauksaimniecības universitātē, nedēļu nogales tika pavadītas nevis pie vecākiem Grundzālē, bet pie opja “Liepās”. “Ja man nebūtu šā īpašuma, tad droši vien būtu nopircis dzīvokli Rīgā, un mēs ar Agiju tagad dzīvotu galvaspilsētā,” pieļauj Gints.Domu pārdot “Liepas” viņš pat neapsver. Ja vectēvs ir gribējis, lai šeit kaut kas notiek, tad tā tam jābūt.Savs stūrītis zemes un māja Grundzāles pagastā arī bija iemesls tam, kāpēc 2011. gada vasarā Gints kardināli mainīja savu dzīvi. Viņš pārcēlās no Rīgas uz Smiltenes novadu, konkursa kārtībā iegūstot darbu vietējā pašvaldībā vadīt Saimnieciskās darbības nodaļu.Tas esot bijis grūtākais lēmums, ko pirmos mēnešus pavadījusi nožēla. Rīgā Gints strādāja par projektu vadītāju firmā “Hydrotech” (ūdensapgāde, kanalizācija, notekūdeņu attīrīšana), ko pats ar domubiedriem, saviem vienaudžiem, bija dibinājis. “Darbā uz Smilteni atnācu uz sliktākiem nosacījumiem. Rīgā nesen biju saņēmis jaunu darba automašīnu. Arī darbs bija salīdzinoši normāls. Taču, kad pieteicās meitiņa Emīlija un mēs kārtīgi šeit iedzīvojāmies, sapratu, ka dzīvē bez karjeras ir arī citas lietas – ģimene un bērni,” tagad atzīst Gints un toreizējo lēmumu jau sen vairs nenožēlo. Savas mājas viņam nozīmē ļoti daudz. Lauku dzīvei ir arī skarbā puse, piemēram, dubļi rudenī, aizputināti ceļi ziemā, viena fāze trīsfāžu elektrības vietā uz māju, taču netrūkst arī burvības. “Te ir skaisti,” atzīst Gints. “Sēdi pie dīķa, klausies, kā putni čivina un vardes kurkst. Skaties, kā zivis izlec. Te ir pilnīgs miers un klusums, un varu atslēgties no pilsētas problēmām.”Dīķī šogad ielaisti vismaz 60 līņi. Ūdenskrātuves malā ir omulīga pirtiņa, kurā virmo aromātiska pirts gara smarža. Tādu nejust citās, mūsdienās celtajās pirtīs. Jaunie saimnieki atvilkuši veco pirtiņu no māju pagalma līdz dīķim un izveidojuši patīkamu atpūtas vietu. Bez partijas biedra kartes kabatāVakaros, braucot mājās no darba Smiltenē, Gintam izveidojies savs ikdienas rituāls. Viņš pa ceļam apskatās, kas pa dienu īr padarīts Grundzālē, proti, cik tālu tikts ar ielu asfaltēšanu un estrādes būvniecību, bet pirms tam, pavasarī, – ar ūdensvada izbūvi.Būdams domes priekšsēdētāja atbrīvotais vietnieks (tas nozīmē algotu, atšķirībā no pārējiem deputātiem ar citiem darbiem nesavienojamu amatu) Gints ir atbildīgs par saimniecisko dzīvi, tās virzību un attīstību visā Smiltenes novadā. Salīdzinot ar Saimnieciskās darbības nodaļas vadīšanu, viņa darba pienākumi un atbildība tagad ir palielinājušies.Jau līdz šim Gints pret savu darbu izturējās atbildīgi un ar patiesas intereses dzirksti, gan būdams deputāts Smiltenes novada domes pirmajā sasaukumā, gan vadot pašvaldības nodaļu. To novērtējuši arī vēlētāji. No šajā pašvaldībā ievēlētajiem 15 deputātiem Gints ar saņemto 621 plusu ir otrajā vietā tūlīt aiz novada domes priekšsēdētāja Aināra Mežuļa. Svītrojumu jaunajam pašvaldības politiķim ir salīdzinoši maz – 128.Tagad arī Gints pats pabrīnās par sevi, atceroties vecāku teikto, ka bērnībā bijis ļoti kluss un noslēgts zēns. Grundzāles pamatskolā mācījies labi, taču sabiedriskajās aktivitātēs nav iesaistījies. Lūzums notika 1996. gadā, un iemesls tam bija konkurss “Superpuika”. Gints vispirms uzvarēja skolas atlasē, tad tika izvirzīts uz rajona kārtu, kur ne tikai iekļuva finālā, bet arī ieguva galveno titulu.No tā laika Gints ar sabiedriskajām aktivitātēm ir uz “tu”. Mācoties Smiltenes ģimnāzijā, viņš darbojās skolēnu pašpārvaldē, skolas konkursā ieguva titulu “Ģimnāzists” un bija pirmais Smiltenes jauniešu domes vadītājs. Rosība turpinājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur Gints vadīja studentu padomi. 2006. gadā viņš kļuva par Gada studentu Latvijā. Ņemot to visu vērā, pārsteidz, ka Gints vēl joprojām nav nevienas partijas biedrs. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās viņš, smiltenietes Ilzes Verginas uzrunāts, startēja “Pilsoniskās savienības” sarakstā, taču nebija ne partijas biedrs, ne pat atbalstītājs.Šogad pašvaldību vēlēšanās Gints bija nacionālās apvienības “Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksta līderis, būdams apvienības atbalstītājs.“Jau no studiju gadiem esmu distancējies no politikas, jo negribu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Vispirms gribu saprast, kas notiek politiskajā organizācijā un vai tās darbība un mērķi atbilst manai pārliecībai,” savu nostāju skaidro Gints. Viņš jau vairākkārt bijis Rīgā uz nacionāļu sēdēm, ticies ar Žanetu Jaunzemi-Grendi un Raivi Dzintaru un pieļauj, ka nacionālā apvienība varētu būt īstā izvēle.“Tā atmosfēra, kas tur ir patlaban, man ļoti patīk,” atzīst Gints. “Rīgā, kad bija pēdējā tikšanās, visi sākumā nodziedāja “Dievs, svētī Latviju”, tad devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un dziedāja “Daugav’s abas malas”. Tad saproti to, ka esi latvietis un ka vari būt kopā ar šiem cilvēkiem, jo ar viņiem vismaz šajā jautājumā ir vienāda nostāja.”Gints arī skaidro, kāpēc pieņēmis lēmumu 2013. gada pašvaldību vēlēšanās izveidot savu sarakstu. “Mēs bijām cilvēku grupa, kuriem ir līdzīgas intereses, un ar tādiem esi gatavs iet kopā un kaut ko darīt. Varam cits citam pateikt acīs gan pozitīvas, gan negatīvas lietas. Turklāt pašvaldībā ir nepieciešami jauni cilvēki ar jaunu redzējumu.”
Aizsargbruņas joprojām caursitamasGints savulaik, pirms administratīvi teritoriālās reformas, bija arī Grundzāles pagasta padomes deputāts. Kaut arī vairāk nekā četri gadi pašvaldības deputāta krēslā ir gana ilgs laiks, izrādās, Gints vēl nav uzaudzējis biezu politiķa ādu un nav arī kļuvis par ciniķi. “Joprojām pārdzīvoju daudzas lietas, un, ja ir kaut kādas neizdošanās, par daudz ņemu pie sirds,” viņš atzīst. Ja ir problēma, tad cenšoties to atrisināt pēc labākās sirdsapziņas. Ja objektīvu iemeslu dēļ risinājumu nevar panākt, tad pats arī cilvēkam piezvanot un pasakot – “piedod, nesanāca”.Gints secina, ka viņa iegūtā augstākā izglītība ekonomikā ar kvalifikāciju “reģionālās attīstības speciālists” perefkti atbilst tagadējam darbam.“Smiltenes novadam redzu lielu attīstības potenciālu,” viņš uzsver. “Ir jāstrādā, lai mēs varētu saprātīgi izmantot tos finanšu resursus, kādi mums ir. Tad, kad bija pirmās novada vēlēšanas un pagasti sagāja kopā ar pilsētu, man bija liels izaicinājums panākt, lai dzimtajai Grundzālei, no kurienes esmu nācis, būtu, piemēram, estrāde un sakārtota ūdenssaimniecība. Pēc šīm pašvaldību vēlēšanām kādu dienu braucu ar mašīnu un domāju, – ir jāizvirza jauni izaicinājumi, ko vēlētos sasniegt. Tie šobrīd vairāk veidojas ap Smiltenes pilsētu – Veco parku, Jauno parku, Jāņukalnu. Jau skatos uz novadu kopumā un redzu lietas, kur ieguldījumi un uzlabojumi nepieciešami vairāk.”
Dvēsele uz delnasPats savu dzīvi ilgtermiņā Gints neplāno, jo, viņaprāt, daudz ko nosaka sakritības vai liktenis – sauc to, kā gribi. Nākamie četri gadi rādīs, kā izdosies attaisnot vēlētāju uzticību un cik no mērķiem, kas saistīti ar Smiltenes novada izaugsmi, tiks sasniegti.No domām par darbu Gints brīvajā laikā atslēdzas, sevi izlādējot fiziski, piemēram, strādājot smagu fizisku darbu. Agrāk viņa hobijs bija motosports, kad trasē sevi nodzinis līdz pilnīgam nespēkam.“Un vēl man palīdz nosacīti baltā papīra lapa. Paņemu un uzrakstu dzejoli, un garīgi atbrīvojos,” saka Gints.Viņš sacer dzejoļus sev, un neesot svarīgi, vai tos lasa citi. Kad “Ziemeļlatvija” painteresējās Ginta darba vietā, Smiltenes novada domē, kā kolēģi vērtē viņa dzeju, izbrīns bija neviltots. Tur par šādu domes priekšsēdētāja vietnieka hobiju nezināja.Gints joprojām atceras savu pirmo četrrindi, ko sacerēja, mācoties Smiltenes ģimnāzijā: “Es augstu paceļu spārnus, Tos izplešot kā ērglis; Jūs redzat, kā es lidoju, Bet neredzat noliekto galvu”.Vairākums viņa dzejoļu tapuši, sākot no 2005. gada. Līdz šim bijusi tikai viena publikācija Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu žurnālā “Plēsums”. Daļa bijuši izlasāmi sociālajos tīklos. Tiem cilvēkiem, kuri nezina par šo Ginta radošo izpausmi, autors tā arī palicis nezināms, jo savus dzejoļus Gints paraksta ar pseidonīmu “kainīc”. Taču zinātāji novērtē un pat pasūta Gintam sacerēt vārsmas apsveikuma kartiņām.Rakstīt dzeju nozīmē atkailināt savu dvēseli un izlikt to uz delnas citu apskatei. Gints gan teic, ka tas viņam neērtības nerada. Taču uztraukums pārņēmis pirms publiskā dzejas lasījuma pērn rudenī Grundzālē, kur uzstājušies vairāki Smiltenes novada dzejdari. Zālē sēdējuši vietējie pagasta cilvēki, visi pazīstami, bet “tev jāatver sava dvēsele un jāstāsta, kas tajā iekšā,” saka Gints.Gandrīz visus Ginta dzejoļus ir izlasījusi viņa dzīvesbiedre Agija. “Agija ir mācījusies mākslas skolā, un esam pārrunājuši, ka varētu savākt lapiņas ar maniem dzejoļiem, apkopot un izdot grāmatu, ko ilustrētu Agija. Es pat negribētu, lai grāmatu pārdotu veikalos. Pietiktu ar kādiem 100 eksemplāriem, ko es uzdāvinātu tuviem cilvēkiem,” saka Gints.Vēl viens Ginta hobijs ir vecu automašīnu restaurēšana. Viņam ir divi “žiguļi”, “zapītis”, vecs motocikls un motorollers, kas ir braucamā kārtībā. Tāpēc nebūsit pārskatījušies, ja uz ielas redzēsit braucam vecu “VAZ” un šķitīs, ka pie stūres sēž Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Gints KukainisDzimis: 1983. gada 16. decembrīDzīvesvieta: Grundzāles pagastsDarbavieta: Smiltenes novada domeAmats: domes priekšsēdētāja atbrīvotais vietnieks, novada deputātsIzglītība: augstākā; reģionālās attīstības speciālistsMācījies: Grundzāles pamatskolā (1999. g.); Smiltenes ģimnāzijā (2002. g.), Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Ekonomikas fakultātē (2006. g.)Darba pieredze: Zemkopības ministrijā, “Parex bankā”, Jelgavas 4. vidusskolā, firmās “Hydrotech” un “Jagi Systems”Ģimene: dzīvesbiedre Agija, meita EmīlijaHoroskops: StrēlnieksHobiji: rakstīt dzeju, atjaunot vecas automašīnas, motosports
ViedokļiInga Ruka, pirmā audzinātāja: – Ja visi skolēni klasē būtu ar tādu attieksmi, kāda bija Gintam, skolotājam būtu viegli strādāt. Viss vienmēr viņam bija līdzi. Mājas darbi vienmēr bija izpildīti. Varēja just, ka viņš ir ģimenē mīlēts, aprūpēts bērns, kuram nav vienam jācīnās pa dzīvi. Tā mēŗķtiecība, kas Gintam bijusi no laika gala, ir saglabājusies un virza viņa dzīvi, bet labdabīga godkāre mudina tiekties uz sevis attīstīšanu un pilnveidošanu. Gints kā deputāts ar patiesu ieinteresētību ir ļoti daudz darījis dzimtā Grundzāles pagasta attīstības labā un izaugsmē. Ir redzami taustāmi darba rezultāti, piemēram, estrāde un sakārtota infrastruktūra. Man bija patīkams pārsteigums, ka Gints raksta dzeju. Tā ir viegli uztverama, saprotama, un, ja dzejolis ir par skumjām, tad risinājums tik un tā ir cerīgs.Ainārs Mežulis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs: – Jauns, enerģisks cilvēks, kurš zina savu mērķi dzīvē un tiecas uz to. Viņam ir visas iespējas sasniegt daudz. Tas ir tikai laika jautājums. Ar Gintu ir viegli sastrādāties. Viņš daudzas lietas saprot no pusvārda, sevišķi saimnieciskās, kas arī ir viņa darba lauciņš. Vairāk ir darītājs, nekā runātājs. Perspektīvā varētu būt labs vadošais darbinieks, kurš spēj vadīt kolektīvu, tai skaitā, piemēram, novada domes priekšsēdētājs.
Kainīc (Gints Kukainis)
Tikai sajust!Ar aizvērtām acīm pār šauru laipu,Ar Tevi roku rokā man gribētos iet..Ar sajūtām siltām balansu meklēt,Ar klātbūtni savu otram veiksmi vēlēt..
Rast laimi mazās lietās,Par ciešām saiknēm tās veidojot..Dot prieku otra sirdij,To savā sirdī rotājot..
Teikt vārdus otra domātos,Just domas otra plānotās,Un reizēm nepateikt neko,Lai otram skaidrs būtu viss..
drēgnumsSaule kā apmāns negaisa laikāSārtus iekrāso padebešusLīdz mirklim, kamēr lietus to aizklāj..
Zibens kā tiesnesisBijību iedveš ikvienamTikai no vārdiem, ko varētu pateikt..
Izmirkt no lietus līdz ādai,Sajūtot nepateiktos vārdus,Un tad atkal no jauna uz pasauli raudzīties!
LaiksLaiks satin it visu,Kas pagadās ceļā..Pat domas,To apturēt kādreiz!
Piestāt un padomāt,Piesēst un pasapņot,Pieklust un aizmirsties,Kaut tik reizi man gribētos To izlūgties laikam.
Bet mēs skrienam kā maratonā,Dzīvojam kā pulkstenī.Un brīnāmies,Kā laiks mums skrien,Arvien ātrāk un ātrāk..
Mēs izdarām tik daudz,Bet apjaušam tik maz.Mēs gribam vēl vairākUn darām, cik varam.
Un laiks aizskrien,Pie mums nepiestādams!
