Ogošanas un sēņošanas sezona rit pilnā sparā, un daudzi iedzīvotāji no meža velšu pārdošanas cenšas papildināt ģimenes budžetu. Daži melleņu lasītāji, kuri mežā dodas ik gadu, ir atraduši labas ogu vietas, tādēļ arī šogad var lepoties ar apjomīgu ogu vākumu. Tomēr jāatceras, ka no liela ogu daudzuma savu labumu grib gūt arī valsts. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu inspektore Elita Līce informē, ka jau 2010. gadā ir izstrādāti normatīvie akti, kuros noteikts, no cik lielas peļņas ogotājiem, sēņotājiem un savvaļas augu vācējiem jāsāk maksāt nodokļi.
No 2000 latiem uzliek nodokliMinētajos aktos ir paredzēts, ka tām personām, kuras no ogošanas, sēņošanas vai ārstniecības augu vākšanas un pārdošanas gada laikā ir nopelnījušas vairāk nekā 2000 latu, jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no summas, kas pārsniedz 2000 latu. Ja ienākumi ir mazāki par diviem tūkstošiem, var nereģistrēties, jo tad nodoklis nav jāmaksā. Tomēr uzskaite par gūto ienākumu jāveic un jāatskaita izdevumi, kas radušies sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu vākšanas laikā. Tas ir jādara tādēļ, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti ienākumi no meža velšu vākšanas, ja tie nepārsniedz 2000 latu.Savukārt, ja nopelnītais par meža velšu pārdošanu kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pārsniedz 2000 latu, tad ienākumi, kas pārsniedz šo summu, ir apliekami ar ienākuma nodokli. E. Līce skaidro, ka arī lauksaimnieciskajā ražošanā un lauku tūrismā nodokli līdz 2000 latiem nepiemēro, tādēļ tas tiek aprēķināts no visiem ienākumiem, kas ir lielāki par šo summu. Piemēram, ja par pakalpojumu sniegšanu lauku tūrisma jomā persona nopelna 1500 latu, bet no ogu lasīšanas – 600 latu, tad nodokli aprēķina no 100 latiem, kas pārsniedz 2000 latus.
Uz VID jāiet pašiemMeža velšu vācējs, konstatējot, ka ir nopelnījis vairāk par 2000 latiem, pats aprēķina no apliekamās summas ienākumu nodokli un iemaksā to valsts budžetā.Uz jautājumu, kā VID uzzinās, kuri nopelnījuši vairāk par 2000 latiem, E. Līce atbild, ka ogu un sēņu iepircējiem jākārto izmaksu saraksts, kurā jāiekļauj dati par meža velšu pārdevēju (vārds, uzvārds un personas kods), kā arī viņa piegādāto preču nosaukums un izmaksātās summas lielums. Ogu vai sēņu pārdevējs ar parakstu apliecina, ka informācija ir pareiza. To, vai uzpircēji kārto šādus sarakstus, pārbaudīs VID darbinieki. Sīkāku informāciju var uzzināt VID interneta mājaslapā www.vid.gov.lv.
Sezonas sākumā kvīšu nebijaCik var saprast, tad nodokļu nemaksātāju var pieķert pēc izmaksu sarakstiem, kas ir uzpircējiem. Taču ar šo dokumentu kārtošanu ir, kā ir. “Ziemeļlatvija” ievēroja, un to atzina arī vairāki melleņu lasītāji, ka Valkā sezonas sākumā ogu piegādātājiem uzpircēji vispār nekādas kvītis neizsniedza. To sākuši darīt tikai tagad, kad masu medijos parādījās VID atgādinājums par šo kārtību. Ogu un sēņu uzpirkšanas vietā pie Valkas stadiona SIA “FIA” strādniece Natālija stāsta, ka viņas pārstāvētā firma visu dara, kā prasa likums. Vakar bijusi pārbaude, un kontrolētājiem iebildumu nav bijis. Uzpircēja gan šaubās, vai šosezon kāds salasīs ogas un sēnes naudas izteiksmē par 2000 latiem, jo melleņu ir mazāk kā pērn, bet to cena kritusies. Vismaz pēc pašlaik novērotā neizskatoties, ka ogotāji gūs lielu peļņu.Ogotājs Normunds stāsta, ka bieži brauc mellenēs, bet vismaz viņam vēl nevienā vietā kvīts par nodoto ogu daudzumu un izmaksāto naudu nav izsniegta. “Es zinu, ka tāda kārtība ir jau vairākus gadus, bet neesmu ievērojis, ka šos noteikumus kāds pildītu. Šogad sausums ir darījis savu, tādēļ nopelnīt 2000 latu ir nereāli,” apliecina ogotājs.Atliek tikai pabrīnīties par likumdevēju pārliecību, ka Latvijas mežos mellenes, sēnes vai ārstniecības augus var savākt tādos daudzumos bez pārlieku piepūlēšanās. Saeimas deputāti paši varētu ieiet mežā un pamēģināt salasīt tik daudz melleņu un gaileņu, lai nopelnītu 2000 latu. Tad redzētu, kā veiktos. Daži melleņu lasītāji parādīja “Ziemeļlatvijai” par pārdotajām ogām izsniegto kvīšu kopijas. Uz tām bija tikai grūti salasāmi ogotāju uzvārdi bez personas koda.“Ziemeļlatvija” vēlējās noskaidrot, vai kāds ogotājs vai sēņotājs ir ieradies ieņēmumu dienestā un pieteicies uz ienākumu nodokļa nomaksāšanu. VID Vidzemes reģionālās iestādes Valkas nodaļā paskaidroja, ka daži ir atnākuši, bet cik, to nevarot teikt, jo visu informāciju sniedz tikai Rīga, bet vietējās nodaļas to nedrīkst darīt.Vēl daži satiktie ogotāji izteicās, ka viņi par šo kārtību galīgi neuztraucoties. Ja tiešām varētu nopelnīt 2000 latu, tad viņi, visticamāk, ogas nestu pārdot Igaunijas uzpircējiem Valgā. Cik reāli darbosies noteiktā kārtība, par to katrs pats lai spriež.
