Latvieši vasaras mēnešus – jūliju un augustu – dēvē par kāzu mēnešiem. To pierāda ne tikai statistikas dati, bet arī pagājušonedēļ pašas redzētais un piedzīvotais. Liktenim labpatikās dāvāt iespēju piedalīties skaistās kāzās. Lai sev un pašiem tuvākajiem sagādātu neaizmirstamus mirkļus, jaunais pāris jau ilgāku laiku strādā un naudu pelna tālajā Norvēģijā. Pēc gredzenu mīšanas un svinīgā solījuma – mīlēt un cienīt vienam otru, līdz nāve šķirs – došanas, devāmies Siguldas virzienā uz pirmo tiltu pāri Amatas upei. Mums par lielu pārsteigumu tiltu jau bija aizņēmuši citi kāzinieki. Uzmanību piesaistīja dikti smalks balts limuzīns, no kura izkāpa tikpat smalka līgava un līgavainis. Šīs kāzas fotomirkļos iemūžināja bijušais valcēnietis, kurš kļuvis par profesionālu kāzu fotogrāfu. Sasveicinoties, abi nosmējāmies, cik gan tā pasaule maza, un viens otru iztaujājām, no kurienes ir un ko dara jaunais pāris. Izrādās, arī paziņas jaunie iztiku pelna Norvēģijā. Fotogrāfs, kurš pēdējā laikā visas brīvdienas ir to vien darījis, kā knipsējis kāzu svinības, atklāja interesantu tendenci – lai apprecētos un sarīkotu kārtīgu balli, jaunie cilvēki lielākoties strādā ārpus Latvijas, taču skaistāko mūža dienu nosvin savā dzimtenē. It kā tas nebūtu nekas traģisks, jo nopelnītā nauda tiek iztērēta Latvijā. Taču skumji, ka valdība jau ilgāku laiku kā tītars uz mēslu čupas kladzina par īpašu atbalsta programmu nepieciešamību jaunu ģimeņu atbalstam. Zinot situāciju valstī, daudzi uzņēmīgi un drosmīgi jaunieši nesēž un negaida, kad solītie labumi sāks birt no debesīm, bet dodas svešumā, strādā un maksā nodokļus citā valstī. Toties valdība tikai runā par kaut kādām mistiskām programmām, kas ļaus aizbraucējiem atgriezties un palikt dzimtenē. Diemžēl realitāte ir cita.
