Šonedēļ vairāki graudaudzētāji bijušā Valkas rajona teritorijā sāka labības pļauju.
Pirmdien ražas vācēji no Ziemeļvidzemes pirmās graudu kravas jau aizveda uz Valmieru, lai nodotu Vidzemes agroekonomiskai kooperatīvai sabiedrībai.
Iegādāti jauni kombainiValkas pagasta SIA “Valdro Agro” šogad graudus tīrumā kuļ ar diviem jauniem “New Holand” kombainiem. Uzņēmuma direktore Māra Bondare-Petersena stāsta, ka jauniegādātā tehnika ir ar lielāku jaudu. “Šiem kombainiem ir arī platāks heders, kas ļauj ievērojami ātrāk novākt izaudzēto, nekā mēs to izdarītu ar līdz šim izmantoto tehniku. Latvijas apstākļos tam ir liela nozīme. Mums kopējā graudaugu platība, ieskaitot zirņu sējumus, ir apmēram 1200 hektāru liela. Zinot, cik kaprīza kļuvusi daba, ir svarīgi iespējami ātrāk izaudzētos graudus novākt,” skaidro M. Bondare-Petersena.Pašreizējos laikapstākļus direktore vērtē kā normālus. “Pirmdien pēcpusdienā novācām vasaras miežus kādos 10 hektāros. Graudi ir sausi, var teikt, ar noliktavas mitruma procentu. Ieguvām apmēram 3,5 tonnas no hektāra, kas mūspusē nav nemaz slikts rādītājs. Domāju, ka ražu ir ietekmējis sausums, jo iekūlumā ir daudz sīku graudu. Tie gan ir tikai pirmie no agrajām šķirnēm, kuras iesējām 24. aprīlī. Patiesā kvalitāte un ražas apjoms būs zināms, kad novāksim visu izaudzēto,” secina M. Bondare-Petersena.
Zemnieki nesteidzas graudus pārdotArī Trikātas pagasta “Irbīšu” saimnieks Rihards Circenis stāsta, ka pirmajos ziemas kviešu hektāros iegūtais graudu birums ir diezgan pieticīgs – no hektāra iekultas apmēram 3,5 tonnas. “Toties miežu raža ir ideāla – sanāca visas sešas tonnas hektārā. Vērtējot jau iegūto, var paredzēt, ka šogad graudu raža būs mazāka kā pērn. Pašlaik prognozē, ka tā visā Latvijā varētu būt par 34 procentiem mazāka, bet man tik liels sarukums nebūs. Tā kā graudu cenas krītas, pagaidām ražu nepārdošu, bet uzglabāšu līdz rudenim. Es jau rēķinājos ar mazāku ieguvumu, jo tik liels birums kā pērn ir apmēram reizi ceturtdaļgadsimtā,” stāsta R. Circenis.Graudu cenu kritums satraucis vairākus zemniekus. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ne viss iesētais labi izaudzis. Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons, kuram graudu kopplatība aptver 1250 hektāru, atzīst, ka ar dažām ziemāju šķirnēm ir problēmas. “Pirmās iegūtās tonnas nav gluži tādas, kā vēlējos. Ir cietusi kvalitāte. Vēl nezinu, kas to veicinājis – aukstā un ilgā ziema, šīs vasaras karstums, bet varbūt arī šķirnes nav īsti kvalitatīvas. Katrā ziņā ieguvums varēja būt dāsnāks, bet tāds ir mūsu darbs – esam atkarīgi no laikapstākļiem,” secina I. Ādamsons. Par šīs sezonas peļņu viņš nav optimistiski noskaņots. “Cena turpina samazināties. Vai gūšu peļņu, tas kļūs skaidrs sezonas beigās. Ceru, ka vasarāju raža būs dāsnāka un labākas kvalitātes,” saka zemnieks.Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons stāsta, ka šonedēļ graudu vākšana sākusies visā Ziemeļlatvijā. “Apmēram 10 tūkstošus tonnu zemnieki jau ir atveduši. Jāpiekrīt saimniekiem, ka kvalitāte varēja būt labāka, bet tā sezonas sākumā parasti ir sliktāka. Iespējams, ka atvesto graudu būtu vairāk, bet daļa graudaudzētāju gaida cenas celšanos. Pagaidām tirgū orientējošā cena par tonnu ir 100 latu, kas ir ievērojami mazāk kā pērn. Par pārtikas graudiem maksājam virs 100 latiem, bet, piemēram, rudzu vērtība ir mazāka par minēto summu,” informē I. Jansons.Zemnieki cer, ka laikapstākļi arī turpmāk būs labvēlīgi un vēl izdosies iegūt augstvērtīgus graudus, lai sējā ieguldītais darbs atmaksātos.
