Valkas novada pašvaldība apņēmusies ieviest energopārvaldības sistēmu

Oktobra sākumā Valmieras novada Kocēnos notika Vidzemes plānošanas reģiona seminārs pašvaldību energopārvaldniekiem un citiem speciālistiem, kuri strādā ar enerģētikas un klimata jautājumiem. Pagaidām vēl Valkas novada pašvaldībā šie jautājumi klibo, bet līdz gada beigām ir apņemšanās strādāt pie jaunās sistēmas ieviešanas.

To “Ziemeļlatvijai” atzina Valkas novada pašvaldības izpilddirektors Valdis Šaicāns. Viņš kopā ar Attīstības, projektu un tūrisma nodaļas vadītāju Tomu Simtiņu un Komunālās saimniecības nodaļas vadītāju Daini Lapiņu piedalījās šajā darbseminārā.

Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Šelkovska informē, ka semināra dalībnieki dalījās pieredzē par energopārvaldnieka lomu pašvaldībā un pieredzi, ieviešot energopārvaldības sistēmu un informācijas tehnoloģijas risinājumus enerģijas patēriņa datu apkopošanai un to analīzei. Kā norāda speciālisti, tas ir būtisks pamats pašvaldību ilgtermiņa mērķu noteikšanai, gan paaugstinot energoefektivitāti, gan arī mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām. Diemžēl ne visās pašvaldībās ir speciālists – energopārvaldnieks, kā arī daudzviet vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma. Energopārvaldības sistēma ir instruments racionālai un efektīvai enerģijas izmantošanai un pārvaldībai.

Arī novada pašvaldības izpilddirektors V. Šaicāns atzīst, ka Valkas novada pašvaldība ir iepalikusi jautājuma risināšanā energopārvaldes sistēmas ieviešanā un energopārvaldnieka štata izveidošanā.

“Man kā izpilddirektoram ir plāns šo jautājumu sākt risināt jau šogad, uzsākot energopārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu. Valkas novads nav vienīgā pašvaldība, kurā šī sistēma vēl nav ieviesta. Taču tās ieviešanu un uzturēšanu nosaka arī likums,” atzīst V. Šaicāns. Viņš uzsver, ka, ieviešot šo sistēmu, pašvaldība būs tikai ieguvēja. Proti, šī sistēma paredz nepārtraukti kontrolēt un pārvaldīt elektrības, siltuma un degvielas patēriņu pašvaldībā un tās iestādēs – kā šie resursi tiek tērēti. V. Šaicāns skaidro, ‒ ja pašvaldība atrod iespēju ietaupīt, tad šī ekonomija turpinās nepārtraukti. Tas attiecas ne tikai uz resursiem, bet arī pašvaldības budžetu – jo lietderīgāk tiks tērēta elektrība, siltums un degviela, jo būs mazākas izmaksas.

“Šis seminārs vērtīgs bija tāpēc, ka nenotika tikai sausas lekcijas, bet arī domu apmaiņa, kurā katras pašvaldības speciālisti dalījās pieredzē, kā viņi ievieš šo jauno sistēmu, kādas ir problēmas un kādi ir ieguvumi,” ar seminārā iegūtajām atziņām dalās izpilddirektors.

Klātesošie energopārvaldnieki atklājuši, ka visbiežāk to ikdienas pienākumos visvairāk laika aizņem objektu apsekošana, kļūdu novēršana un tikai tad centieni veidot enerģijas patēriņa datu bāzi. Auditorijā izskanējusi atziņa, ka energopārvaldnieks nav datu masīva veidotājs, bet gan enerģijas patēriņa dati ir jāapkopo, izmantojot attālinātās nolasīšanas iekārtas objektos un tos apvienojot vienotā uzskaites sistēmā. Savukārt energopārvaldnieka uzdevums ir analizēt šos datus, sniegt datos balstītus ierosinājumus ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, reaģēt brīžos, kad energopārvaldības programmatūrā uzrādās neierasta situācija, kādai tai nevajadzētu būt konkrētās diennakts stundās. Piemēram, ja skolas ēkā brīvdienās uzrādās netipiski liels siltuma vai elektrības patēriņš, tad energopārvaldniekam ir jānoskaidro, vai skolā ir bijis kāds pasākums vai tomēr siltuma padeve nav noregulēta uz mazāku temperatūru. Ieviešot attālinātās datu nolasīšanas sistēmas, ir iespējams uzreiz pamanīt un attālināti novērst kļūdas daudz īsākā laika periodā.