Sedas veco ļaužu aprūpes centram ir izveidojusies laba sadarbība ar vairāku pagastu un Valkas pilsētas mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem.
Sedas veco ļaužu aprūpes centram ir izveidojusies laba sadarbība ar vairāku pagastu un Valkas pilsētas mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Šā iemesla dēļ visos svētkos pansionātā netrūkst dziesmu, deju un jautrības.
Aprūpes centra iemītniece Velta Šķerberga ar prieku atceras aizritējušos Jāņus, kuros pansionātā viesojās Jērcēnu pagasta folkloras kopa “Mežābele”. “Parasti veco ļaužu centri nav tās vietas, kurām sabiedrība velta lielu uzmanību, bet mēs, Sedas pansionāta iemītnieki, par to nevaram žēloties. Piemēram, 21. jūnijā pie mums viesojās Jērcēnu kopa “Mežābele”. Tās dalībnieki mums sarīkoja līgošanu pie ugunskura. Pinām vainagus, lasījām jāņuzāles, garšojām ķimeņu sieru un pārliecinājāmies, ka Jērcēnu sievas ir ne tikai lielas dziedātājas, bet arī prasmīgas saimnieces. Uzskatu, ka šaipus Rīgas par Martas ceptajiem pīrāgiem un Marijas sieto sieru nekā garšīgāka nav. Laiks dziesmās un dejās aizritēja nemanot. Mēs noteikti turēsim īkšķus par Jērcēnu dziedātājām festivāla “Baltica” laikā. Novēlam viņām skanīgu dziesmu un panākumus. Protams, liels nopelns mūsu labā garastāvokļa uzturēšanā ir arī centra administrācijai, kas rūpējas, lai svētki pie mums vienmēr būtu īsti,” saka V. Šķerberga.
Aprūpes centra direktore Meta Spale informē, ka iestādei laba sadarbība ir izveidojusies ar vairākiem pašdarbības kolektīviem. “No Kārķiem pie mums bieži brauc koris, ansamblis un teātra kolektīvs. Kārķēnieši mums rāda savas izrādes un dzied dziesmas, kas tuvas vecākajai paaudzei. Par mīļiem paziņām iemītniekiem kļuvuši arī Valkas dziesmu draugu kopas “Nāburgi” dziedātāji,” stāsta M. Spale.
Dziesmu draugu kopas “Nāburgi” dalībniece Mārīte Magone atzīst, ka visi tie kolektīvi, kuri pansionātā viesojušies no tā atvēršanas laika, to dara arī tagad, jo patīk, ka iestādē viņus gaida. “Bieži viesi aprūpes centrā ir arī Zostiņu ģimene no Smiltenes. Mūs, nāburdziešus, daudzi iemītnieki pazīst personīgi. Ikreiz, kad pie viņiem aizbraucam, ar dziesmām izstaigājam visas istabas un cenšamies iepriecināt arī tos vecos cilvēkus, kuri nespēj piecelties no gultas. Liekam viņiem dziedāt līdzi, lai ikviens sevī sajustu svētku noskaņu,” saka M. Magone.
