Jaunais Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzīst, ka viņam pašlaik visa darba diena ir tik piesātināta, ka, šķiet, aizrit kā dažas minūtes. Temps uzņemts neparasti straujš, ir daudz rūpīgi apspriežamu lietu, kurām nav tūlītējas atbildes, taču novada iedzīvotāji tās gaida. Lai gan jaunajā amatā nostrādātas tikai dažas nedēļas, domes priekšsēdis labprāt atbildēja uz “Ziemeļlatvijas” jautājumiem.
– Tu strādāj Saeimā un piedalījies valsts mēroga problēmu risināšanā. Vai bija grūti pamest lielo politiku?- Lielajās politiskajās norisēs jūtos kā zivs ūdenī. Pašlaik ir grūti raudzīties uz Saeimas darbu, lietām, kā jautājumi tiek risināti vai, precīzāk sakot, nerisināti. Līmenis iet lejup. Tagad, sastopot Saeimas tehniskos darbiniekus, viņi ar nostaļģiju atceras laiku, kad strādājām kopā. Lēmumu pieņemšanas kvalitāte ir būtiski mazinājusies, jo deputāti neieklausās ekspertos un nozares speciālistos. Lielākoties valda revolucionāra pārliecība, tāpēc redzami dažādi brīnumi. Piemēram, Būvniecības likuma grozījumi, kas būtiski maina regulējumu, būs spēkā tikai pusgadu, tad nāks jaunais Būvniecības likums ar pilnīgi citiem nosacījumiem. Aplami šķiet arī tas, ka kopš 1. jūlija, veicot valdes vai statūtu izmaiņas mikrouzņēmumā, paraksts jāapliecina pie notāra. Agrāk to varēja izdarīt uzņēmuma reģistrā par padsmit latiem, turpmāk jārēķinās ar 60 – 70 latiem. Mazajiem uzņēmējiem tā ir liela nauda.
– Novada pašvaldības vadītājam savukārt ir lielākas iespējas risināt lietas savā teritorijā.- Tā ir nozīmīga motivācija, lai no salīdzinoši brīva režīma, kāds ir privātajā uzņēmējdarbībā, plānojot laiku un ienākumus, atgrieztos pašvaldības darbā. Labi zinu, ko tas nozīmē. Man nav ilūziju, ka te varētu būt viegli, ja kaut ko nozīmīgu vēlos izdarīt. Es gribu izdarīt. Izšķiršanās nebija viegla. Vienmēr esmu bijis un joprojām esmu lokālpatriots. Ja redzu, ka lietas var risināt citādi un labāk, tad to darīt patiesībā ir mans pienākums. Domes darbā noteikti ir vieglāk sasniegt taustāmus rezultātus un redzēt sava darba augļus. Ir ļoti nozīmīgi, lai pašvaldības skatījums nebūtu uz vienu gadu un pat ne uz vienu sasaukumu. Tāds vai citāds lēmums pašvaldības iedzīvotāju dzīvi ietekmē daudzu gadu garumā. Domāju, ka manis iegūtā pieredze, strādājot Saeimā, ir ļoti noderīga. Esmu gatavāks risināt novada problēmas.
– Vai tev ir definēta konkrēta minimāli un maksimāli īstenojama programma, kas šajā sasaukumā noteikti jāizdara un kādas ir darbu prioritātes?- Tā programma, ko kopā ar domubiedriem sagatavojām pirms vēlēšanām, nav rakstīta vēlēšanu dēļ. Lielākoties cilvēki šīs programmas nelasa. Programma rakstīta mums pašiem, lai saprastu, ko īsti gribam izdarīt un kādas ir risināmās problēmas. Tajā ir arī tādas lietas, ko viena sasaukuma laikā nevar izdarīt.Valkas novadā visu citu problēmu risināšanas atslēga ir ekonomiskās aktivitātes palielināšana novadā. Vienkāršākā valodā runājot, tā ir jaunu darba vietu radīšana. Vienlaikus tas ir arī visgrūtākais uzdevums, jo pašvaldībai vienai pašai to atrisināt ir gandrīz neiespējami. Tāpēc nevar nodalīt lokālo politiku no lielās politikas. Ja nav pieejami finanšu resursi, nav vietējo vai citu uzņēmēju atbalsta instrumentu, tad šo mērķi sasniegt ir ļoti grūti. Daudz laika un enerģijas nāksies patērēt tam, lai mainītu valsts politiku. To jau esmu uzsācis kopā ar citu reģionu partiju pārstāvjiem, piedaloties tikšanās ar premjerministru. Visu laiku roka jātur uz pulsa, ja pats neinteresējies, neviens mūs neinformē par nozīmīgām izmaiņām. Diemžēl katra ministrija deķīti velk uz savu pusi un redz tikai savu sektoru. Viņus neuztrauc reģionālās problēmas. Neuztrauc tas, ka ir grūti saņemt finansējumu gan uzņēmumiem – pat pašvaldībām, gan uzņēmējiem.
– Kāds būtu labākais šīs problēmas risināšanas veids?- Neesmu atmetis ideju, ka mazajiem uzņēmējiem, jaunajām ģimenēm un tiem cilvēkiem, kuri pašlaik spiesti ņemt ātros kredītus vai kaut ko ieķīlāt lombardā, maksājot nenormāli augstus procentus, varētu palīdzēt krājaizdevu sabiedrība. Mūsu domes struktūrās uz šo ideju skatās skeptiski, jo tā ir liela ķēpa un papildu darbs. Diezin vai arī kontrolējošās institūcijas būs sajūsmā, ka dome tādā pasākumā iegulda lielus līdzekļus, taču neredzu citu ceļu, kā šo jautājumu risināt. Protams, vienlaikus cerot, ka valdības un Saeimas līmenī kreditēšanas politiku izdosies mainīt. Taču mēs nevaram gaidīt. Valsts kuģis ir liels un nav paredzams, kādā virzienā tas pagriezīsies. Jautājums ir jārisina tūlīt un tagad.
– Kas ir tie darbi, kas uzsākami tūlīt un tagad?- Esmu runājis ar daudziem uzņēmējiem par viņu iespējām nākt uz Valku un atvērt jaunas pakalpojumu vietas un veikalus. Ir absurda situācija – mums ir daudz brīvu telpu, taču ir uzņēmēji, kuri šīs telpas labprātāk uztur tukšas un prasa Valkai neadekvāti augstu īres maksu. Tāpēc jāpalīdz atrast kompromisu. Pašvaldības parasti neiesaistās privātās uzņēmējdarbības organizēšanā, taču mūsu gadījumā tas jādara, lai novadā veidotos lielāka rosība, lai tas attīstītos.Pašlaik lielā steigā gatavojam Jāņa Cimzes mūzikas skolas siltināšanas projektu iesniegšanai energoefektivitātes konkursam. Pareizāk būtu šādus projektus iesniegt par visām izglītības iestādēm, taču tehnisko projektu un iestrāžu nav. Mūzikas skolai vienīgajai, tiesa, uzlabojams, bet tāds ir. Ieceres, ka varētu siltināt lielāku ēku skaitu, jāatliek uz vairākiem gadiem. Esam iesnieguši projektu par apgaismes lampu nomaiņām Valkā un Ērģemē. Drīz Eiropas Savienības fondu naudas plūsma beigsies, un jaunais plānošanas periods ir tikai uz papīra. Būs itin ilgs pārrāvums, tāpēc pašlaik jācenšas dabūt visu, ko var dabūt.
– Cik lielā mērā pašvaldība var ietekmēt cilvēku aizbraukšanu no valsts?- Par to esam diskutējuši dažādu cilvēku lokos. Neraugoties uz to, ka cilvēku skaits novadā samazinās, lauku skolas ir jāsaglabā. Aktuālākās lietas, par ko mums jādomā, ir kultūra, sports, medicīna, izglītība, ielu un pagalmu sakārtotība, ēku siltināšana un viss pārējais. Faktiski jaunu darbavietu radīšana nav mērķis, bet līdzeklis, lai Valkas novada cilvēki te justos labi, lai viņiem šeit būtu darbs, lai viņi te ērti justos un nedotos prom labākas dzīves meklējumos, lai vismaz daļa aizbraukušo atgrieztos. Tas ir mūsu īstais mērķis un virsuzdevums.Mēs nevaram sacīt, ka kaut kas no visa ir mazsvarīgs, taču budžeta līdzekļi ir ierobežoti. Esam runājuši ar lauksaimniekiem, kā dome var ietekmēt laukos notiekošo. Esam jau norunājuši, ka domes lauksaimniecības speciālisti pagastos būs tieši pakļauti izpilddirektoram, lai viņu veikums būtu pārskatāmāks. Diskusija par jaunās sistēmas izveidošanu ir sākusies. Ir jāveicina amatniecība, mājražošana, lauksaimniecības produkcijas dažādošana un realizācija. Labs piemērs, kā tas jādara, ir Beverīnas novads. Ar cilvēkiem laukos jārunā, jāpārliecina un arī jāpalīdz. Pirmajam grūdienam jābūt no pašvaldības. Redzam, ka pie mums pats no sevis nekas nenotiek. Pašvaldība uzņemsies iniciatīvu.
– Vai ievēlētie deputāti veido vienotu un darboties gribošu komandu? Vai izdodas izvairīties no destruktīvām darbībām?- Man nepatīk šī situācija, kāda veidojas ar daudzām ārkārtas sēdēm, lai nonāktu pie īstā un pilnā deputātu sastāva. Domāju, ka nav īsti pareizi veidot sarakstus ar cilvēkiem, kuri acīmredzot nevēlas kļūt un nekļūs par deputātiem. 25. jūlijā notiks domes sēde, kurā pirmoreiz redzēsim īsto deputātu sastāvu. Līdzšinējie novērojumi liecina, ka Vidzemes partijas un Vienotības un LZZS sarakstu dalībnieki pašlaik strādā bez jelkādām sajūtām un izpausmēm par pozīciju un opozīciju. Savukārt par Nacionālās apvienības sarakstu pāragri spriest, jo tikai tagad uzzināsim galīgo deputātu sastāvu. Protams, ir dīvaini tas, ka jau saņemts pirmais iesniegums no deputāta Aivara Sjademes par viņa saraksta deputātes Sandras Pilskalnes amata aprakstu ar piebildi, ka tas nepieciešams, iesniegšanai KNAB. Tas ir traģikomiski un šaubos, vai tādām lietām būtu jātērē laiks. Tā ir pazīme, ka varētu būt problēmas ar kopīgu strādāšanu. Cerēsim, ka tā nenotiks.
– Vai tevi apmierina pagastu pārvaldnieku sastāvs?- 25. jūlijā notiks pirmās strukturālās izmaiņas. Tiks ieviests izpilddirektora vietnieka amats, kurš atbildēs par notiekošo Valkas pilsētā. Līdz šim izpilddirektors atbildēja par visu novadu. Pagastos cilvēki zina, ka vajadzības gadījumā jāvēršas pie sava pagasta pārvaldnieka. Valkas pilsētai līdz šim īsta saimnieka nebija. Par saimnieciskajām lietām valcēnieši varēs vērsties pie izpilddirektora vietnieka. Pagastu pārvaldnieki ir diezgan atšķirīgi, un ir dažādas atsauksmes par viņu darbu. Mums jāpastrādā kāds laiks kopā, lai varētu objektīvi spriest par reālo situāciju. Nekādas revolucionāras pārmaiņas, kas balstās tikai uz emocijām, neplānojam, jo tas var radīt papildu riskus izjaukt strādājošu struktūru, kas ne vienmēr ir ideāla, taču, sazīmējot uz papīra jaunu, var kļūdīties un radīt vēl sliktāku. Tādu piemēru apkārtējos novados netrūkst. Mums ir vienlīdz nozīmīga gan pagastu, gan pilsētas attīstība.Novada pagastu infrastruktūras jomā paveikts salīdzinoši daudz, taču galvenais jautājums ir, kas to izmantos, ja cilvēki turpinās aizbraukt. Ekonomiskā aktivitāte jāatdzīvina ne vien pilsētā, bet jo īpaši pagastos.
– Kā vērtējams iepriekšējā sasaukuma atstātais mantojums domē?- Aizgājušos nav lielas jēgas pelt, un tas arī nav vajadzīgs, bet tās bažas, ko jau agrāk esmu publiski paudis, ka atsevišķu lēmumu pieņemšana vai nepieņemšana radīs tālejošas sekas, ir piepildījušās. Tas uzskatāmi redzams, kaut vai publisko ēku siltināšanas jautājumā. Ja būtu iestrādes un tehniskie projekti lielākajai daļai publisko ēku, mēs tagad ātrā tempā, visticamāk, šīs ēkas varētu nosiltināt. Man šķiet, ka “Valkas namsaimniekam” nevajadzēja uzņemties kredītsaistības par siltumtrasi no Rūjienas ielas katlumājas uz centru. Jau agrāk sacīju, ka šīs saistības radīs problēmas ar turpmāko dzīvojamo māju siltināšanu. Tas arī ir noticis. SEB ir atteikusi kredītu jau uzsāktajam projektam Merķeļa ielā, taču ir jau LIIA apstiprināts projekts ēkas Ausekļa ielā 26 siltināšanai, kā arī vēl divi projekti iesniegšanas stadijā, kurus nofinansēt būs ļoti grūti. Ir daudz lietu, ko es būtu darījis citādi, taču esmu pārliecināts, ka nav jēgas rakāties pagātnē un meklēt vainīgos. Ir jādomā, ko darīt šodien, kā to izdarīt labāk. Neviens neesam ideāls un, visticamāk, arī es ar kolēģiem pieļaušu kādas kļūdas. Tās nepieļauj tikai tie, kuri neko nedara. Nav gan šaubu, ka visu problēmu risināšanā mēs būsim aktīvāki. Manu pirmo darba nedēļu laikā domē ir liela iestāžu vadītāju un iedzīvotāju plūsma, kuri savulaik vērsušies domē pēc palīdzības, taču vezums nav izkustējies. Problēmu ir ļoti daudz un tās visas ir nozīmīgas un risināmas, taču daudzām ātra risinājuma nav. Vissliktākais ir tas, ka redzu – cilvēks ļoti cer, bet skaidri apzinos, ka uzreiz problēma nav atrisināma naudas trūkuma dēļ. Tās lietas, kas neprasa lielus ieguldījumus, mēs atrisināsim ātri. Jau šovasar novadā uzstādīsim piecus bērnu rotaļu laukumus, mēneša laikā nomainīsim vai no jauna uzliksim ierobežojošās ceļa zīmes pilsētā un laukos, sakārtosim sporta laukumus.
