Vasaras mēnešos pilsētas ielas izskatās diezgan patukšas, jo liela daļa iedzīvotāju izmanto katru iespēju siltākās dienas pavadīt tuvāk dabai.
Vasaras mēnešos pilsētas ielas izskatās diezgan patukšas, jo liela daļa iedzīvotāju izmanto katru iespēju siltākās dienas pavadīt tuvāk dabai.
Daudzi valcēnieši gada jaukāko laiku pavada kooperatīvajā sabiedrībā “Bērzezers”, kur kopj dārzus un atpūšas. Kooperatīvs pastāv jau vairākus gadus, un tā vecākie dalībnieki zina stāstīt, ka te ir nomainījušās pat dažu ģimeņu paaudzes. Viens no ilggadējākiem kooperatīva dalībniekiem Irvalds Veldre stāsta, ka sabiedrības teritorijā var redzēt gan košus, ziedos grimstošus dārzus, gan aizaugušus lauciņus. Ir gados veci cilvēki, kuri savus mazdārziņus un vasaras mājiņas pametuši, bet viņu bērni te neko vairs negrib darīt. Pats I. Veldre ar dzīvesbiedri Skaidrīti šeit nodarbojas ar biškopību. “Man ir 19 bišu saimes. No šiem kukainīšiem nav jābaidās. Mēs pie bitēm esam pieraduši. Pašlaik vācam kopā izlidojušos spietus,” stāsta I. Veldre. Viņš audzē arī vīnogas. “Šovasar vīnogulāji ir kupli saauguši. Es kopju šķirnes ‘Zilga’ vīnogas. Latvijas vasaras tām ir pa prātam. Rudens pusē ogas būs gatavas,” apliecina saimnieks.
Atvaļinājumu sezonā te var sastapt gan pilsētas iestāžu darbiniekus, gan skolotājus, gan bērnus un pensionārus. Pensionāre Marija Čičua stāsta, ka te dzīvo tikai vasarā, bet ziemu pavada Valkā. “Audzēju sīpolus, kartupeļus, zemenes. Šovasar viss labi padevies. Izskatās, ka siltumnīcā arī tomātu raža nebūs slikta. Par ūdens trūkumu nevaram sūdzēties, jo to iegūstam no Bērzezera, kas atrodas līdzās mūsu sabiedrībai. Vasarā mums, pensionāriem, pilsētā ir grūti,” saka M. Čičua.
Bērzezers ir apkārtējās dabas skaistuma kronis. Pieredzējuši makšķernieki te prot noķert lielas līdakas, bet atpūtniekiem šeit ir patīkamas peldvietas. Netrūkst arī eksotikas, jo nereti gadās redzēt, kā pa ūdens virsmu aizslīd zalktis.
Lielākos darbos kaimiņi apvienojas un cits citam palīdz. Mūsu ierašanās dienā malkas gatavošanas talku organizēja Ņina Larionova. Zāģera darbs bija uzticēts kaimiņam Imantam Lenšam. “Ja vajag, nekad palīdzību neatsakām,” saka I. Lenšs. Ņ. Larionova palepojas, ka savā mazdārziņā būs izaudzējusi visus ziemai nepieciešamos dārzeņus. Labi pie vecmāmiņas jūtas arī mazmeita Benita. Viņai tas ir īsts piedzīvojums — dzīvot teltī un pēc vēlēšanās nobaudīt vecmammas izaudzētās zemenes.
Savukārt pieugušie atzīst, ka daudz garšīgāki ir kartupeļi, kas izvārīti dārza virtuvē. Tādu maltīti ir iecienījušas Ārija Kraukle un Lidija Upīte. Ārija labprāt parāda savas puķes dobēs un skaidro, ka tās viņai ļoti patīk audzēt, tādēļ arī ziedu esot tik daudz.
Par īstu pasaku dārzu var saukt Nadeždas Dumerānes iekopto vasarnīcas pagalmu. Glīts mauriņš ietver glītas puķu dobes un skaistu akmensdārzu. N. Dumerāne gan atzīst, ka tā vēl nav pilnība. “Man vislabāk patīk rozes, tad dārzs patiešām ir skaists, diemžēl tās vēl nav uzziedējušas,” saka N. Dumerāne.
Saulei paceļoties augstāk, kooperatīvās sabiedrības teritorijā iebrauc arvien vairāk vieglo automašīnu. Cilvēki no pilsētas asfalta bēg dabā, lai atgūtu spēkus.
