Pēc Smiltenes TDA “Ieviņa” un “Ieviņas” studijas koncerta Ukrainā, Ļvovas operas un baleta teātrī, sajūsminātā publika piecēlās kājās un dziedāja dejotājiem par godu Ukrainā populāru svinīgu dziesmu.
Pēc Smiltenes Tautas deju ansambļa (TDA) “Ieviņa” un “Ieviņas” studijas koncerta Ukrainā, Ļvovas operas un baleta teātrī, sajūsminātā publika piecēlās kājās un dziedāja dejotājiem par godu Ukrainā populāru svinīgu dziesmu, kurā novēl daudz gadu, labklājību un veselību (līdzīgu latviešu “Daudz baltu dieniņu…”).
Turklāt dziedāja pat divas reizes, izrādot cieņu dejotājiem un viņu mākslinieciskajai vadītājai Ievai Adāvičai.
Par “Ieviņu” runājot visā Ukrainā
Uz koncertu biļetes lielajā Ļvovas operas nama zālē un balkonos bija izpārdotas, un daudzo skatītāju dziedājums bija iespaidīgs.
Arī “Ziemeļlatvija” dzirdēja, kā tas skan. Koncertā klātesošais Smiltenes domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš veltījuma dziesmu ierakstīja mobilā tālruņa diktofonā.
“Kā atkal dzirdu, tā jāraud. Tā nav bijis nekad, kad zāle dzied pēc “Ieviņas” koncerta,” atzīst TDA “Ieviņa” ilggadējā koncertmeistare Māra Leja. Arī rietumeiropieši vienmēr atzinīgi vērtē “Ieviņas” dejotprasmi, pēc koncerta pieceļas kājās un aplaudē. Taču slāvu temperaments “Ieviņu” pat pārsteidza, jo tādu publikas reakciju viņi negaidīja. “Stāvējām visi uz skatuves nosvīduši un klausījāmies,” iespaidīgo mirkli atceras TDA “Ieviņa” dejotāja Baiba Sokolova. “Pēdējā dienā, kad braucām projām, uzzinājām, ka par mums runājot visā Ukrainā. Koncertu filmēja un pēc tam rādīja televīzijā.”
TDA “Ieviņu” un tās studiju viesos uz Ukrainu no 20. līdz 25. jūnijam ielūdza Smiltenes sadraudzības pilsētas Pustomitu galva Vladimirs Kardašs. Pustomiti, neliela pilsētiņa ar aptuveni 10 tūkstošiem iedzīvotāju, atrodas netālu no lielpilsētas Ļvovas, kas ir galvenais Rietumukrainas ekonomiskais, politiskais un kultūras centrs.
Dejotājus pavadīja I. Adāviča, M. Leja, A. Lapiņš un skaņu operators Uģis Sirmais.
Piedāvāja savu labāko skatuvi
Smiltenieši dejoja divos koncertos: greznajā Ļvovas operas un baleta teātrī, kas vizuāli atgādina Latvijas Nacionālo operu, un Pustomitu kultūras namā.
“Dejot uz operas lielās skatuves ir pilnīgi citādāk nekā uz parastām kultūras namu skatuvēm. Tur viss ir ļoti svinīgi, grandiozi,” ar bijību atceras Baiba.
“Ukraiņi gribēja, lai “Ieviņa” dejotu uz viņu labākās skatuves, un Ļvovā tāda ir operas un baleta teātrī. Ir arī citas skatuves, taču tās nav tik krāšņas, svinīgas,” stāsta Andris Lapiņš. Viņš pavadīja “Ieviņu” un tās studiju uz Pustomitiem kā pašvaldības pārstāvis, taču Ukrainā negaidīti nācās likt lietā savu skatuves pieredzi un aizstāt ar angīnu pēkšņi saslimušu “Ieviņas” dejotāju. Andris ir bijušais TDA “Ieviņa” dejotājs. Šobrīd viņš dejo Rīgas TDA “Vektors”.
Ukrainā smilteniešus uzņēma Ļvovas folkloras kolektīvs “Pisenka”. Dejotājus viņi izmitināja savās ģimenēs.
“Ļoti viesmīlīgi, mīļi, smaidīgi cilvēki. Visu izdarīja tā, kā mums gribējās,” vērtē Baiba. Rūpējoties par viesiem, ukraiņu ģimenes esot klājušas tik bagātīgus galdus, ka “Ieviņas” meitenēm nācās pat saņemties, lai visu apēstu un neaizvainotu laipnos saimniekus. Cienastā bija arī ukraiņu nacionālie ēdieni, piemēram, vareņiki un borščs.
Smiltenieši guva ieskatu ukraiņu tautas mākslā vietējo pašdarbības kolektīvu izpildījumā. Koncertā Ļvovā otrajā daļā uzstājās “Pisenka” (šajā kolektīvā ir tikai meitenes), bet Pustomitos — vietējie bērnu un jauniešu kolektīvi: dziedātāji, dejotāji, ģitāras spēlētāji.
Pilsētas galva Līgo svinēs divreiz
Brīvajā laikā viesmīlīgie ukraiņi izvadāja latviešus pa Ļvovu un tās šauro vecpilsētu, baznīcām, brīvdabas muzeju un citām ievērības cienīgām vietām. Svētā Jura baznīcā tobrīd apskatei bija izlikta Turīnas līķauta kopija. Šajā līķautā pēc nāves ietīts Jēzus Kristus. Smilteniešiem stāstīts, ka līķauta kopiju vadā pa visu Ukrainu un cilvēki to pielūdz: pieliek rokas, skūpsta. Tajā Rietumukrainas reģionā, kurā bija “Ieviņa”, cilvēki ir reliģiozi. Pat katrs bērns met krustu, ejot vai braucot garām baznīcai, ievērojusi Māra. “Viņiem ir pareizticīgo kalendārs, un svētkus svin pēc tā, taču ticība ir cieši saistīta arī ar grieķu katoļu baznīcu,” viņa piebilst.
Piemēram, Pustomitu pilsētas galva V. Kardašs šogad vasaras saulgriežus svinēs divas reizes. Pirmo reizi viņš to darīja kopā ar latviešiem viņu Līgo vakarā. Savukārt ukraiņi vasaras saulgriežus svin 7. jūlijā pēc pareizticīgo kalendāra. Arī viņi dedzina ugunskurus, pin vainagus un ievēro citas tautas tradīcijas. “Ieviņas” dejotāji Līgo dienu aizvadīja pludmalē pie uzpludinātiem dīķiem, kuros audzē zivis.
Vienu dienu smiltenieši devās pārgājienā pa Karpatu priekškalni. Ukrainas Karpatos nav ierīkotu dabas taku, tāpēc nācās iet pa izžuvušu upes gultni.
Vērtējot ukraiņu dzīves līmeni, smiltenieši secina, ka viņiem vidusslānis vēl nav izveidojies un daudzi cilvēki dzīvo trūcīgi. Pārtika un degviela ir lētāka nekā Latvijā, taču pārējās preces maksā gandrīz tikpat, cik šeit. Vidējā alga Ukrainā esot 70 dolāru mēnesī.
Tiesa, ielās blakus žiguļiem un moskvičiem redzamas arī lepnas ārzemju automašīnas, un dažviet slejas tikpat lepnas jaunbūves, kā Latvijas Jūrmalā.
