Kas vajadzīgs, lai Latvija kļūtu par attīstītu valsti? Jāatbalsta uzņēmējdarbība, jārada darbavietas, lai samazinātu bezdarbu.Tādēļ jāatvieglo nodokļi uzņēmējiem. Valsts pārvaldei visos līmeņos jāpalīdz uzņēmējiem, jo tikai kvalitatīvs pārvaldes darbs veicina valsts izaugsmi. Šādas frāzes vairs nav jaunums, un uz iepriekšminēto jautājumu tā spētu atbildēt ikviens vidusskolēns, kurš apguvis politzinību pamatus. Tagad to visu atkal dzirdam Latvijas televīzijā itin bieži rādītajās biedrības “Latvijas attīstībai” reklāmās. Kā iemācītu dzejoli apmēram šādu tekstu skandē savulaik vēlētāju vērtējumā caurkritušie politiķi un bijušās valsts amatpersonas Einars Repše, Uldis Osis, Mārtiņš Bondars un citi. Ik pēc brīža skatītājiem uzspiestā reklāma liek domāt, ka nākamās Saeimas priekšvēlēšanu aģitācija jau sākusies, turklāt pēc kādreiz uz politiskās skatuves izsvilpto iniciatīvas. Tagad viņi atkal sevi ir pieteikuši ar domu atgriezties politikā. Uz to sarosījies ir arī ekspolitiķis Ainārs Šlesers, kura dēļ savulaik tika atlaista Saeima.Vai tā būtu “spēle uz visu banku”, cerot, ka tautas atmiņa ir īsa un tā jau aizmirsusi Repšes izkrāpto miljonu no vēlētāju kabatām, kā arī Šlesera ziedu laikus, kad nostiprinājās oligarhu vara, bet tautai palika vien viņa solījumi? Tā ir riskanta spēle, jo vēsture rāda, ka daudzi politiķi ir pārrēķinājušies, cerot uz vēlētāju atmiņas zudumu. Kas tad liek tā riskēt? Acīmredzot Latvija tiešām pamazām izrāpjas no krīzes, bet tas nozīmē, ka ar laiku atkal valsts sile būs pilna, no kuras varēs paņemt sev, cik vajag. Tautai jāspriež, vai to pieļaut.
