Vairāki Palsmanes pagasta iedzīvotāji ir apņēmušies cīnīties, lai nebūtu jādzīvo putekļos. Tranzīta dēļ palsmaniešu pagalmi, dārzi, ganības un sējumi grants ceļa malā jau tagad noputējuši balti. Taču smagās automašīnas garām viņu mājām drīzumā var kursēt vēl biežāk, vedot dolomīta šķembas, smilti un granti. Tas attiecas uz valsts nozīmes vietējo autoceļu Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe. Tuvumā dzīvojošie cilvēki par savu nākotni ir pamatīgi noraizējušies.
Govīm būs jāvelk gāzmaskas“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka šoruden akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” plāno sākt izmantot smilts un smilts/grants atradni Palsmanes pagasta Lankaskalnā. Valsts meža ceļš no šīs atradnes izved uz valsts nozīmes ceļu Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe.Šo ceļu autovadītāji jau tagad izmanto, lai no karjera Grundzāles pagasta Dzeņos vestu dolomīta šķembu kravas Gulbenes, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Balvu, Madonas un citu novadu virzienā.Palsmanieši padzirdējuši, ka Grundzāles pusē plānots atvērt vēl jaunus dolomīta karjerus, un tas nozīmētu vēl intensīvāku tranzītu pa viņu pagastā esošo zemes ceļu.Smiltenes novada dome ir saņēmusi četrus iesniegumus par grozījumiem Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā ar lūgumu mainīt privātīpašumā esošas zemes izmantošanas mērķi no lauksaimniecībā izmantojamas zemes uz derīgo izrakteņu (dolomīta) ieguvi, apstiprina Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Andris Lapiņš.Divi iesniegumi attiecas uz nekustamajiem īpašumiem “Kalna Kades” un “Bemberu pļavas” Vidzemes šosejas malā (orientējoši uz 54 hektārus lielu platību) un uz nekustamajiem īpašumiem “Grotes” un “Raudiņas” netālu no Vizlas.Šobrīd tiek izstrādāti grozījumi Grundzāles pagasta teritorijas plānojumā. Pēc tam pašvaldība tuvāko mēnešu laikā izsludinās sabiedrisko apspriešanu.Tam jau gatavojas palsmanieši. “Mēs maksājam ceļa un zemes nodokļus un prasām, lai līdz jaunu karjeru atvēršanai ceļš Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe gar mūsu mājām līdz pagriezienam uz kapiem būtu sakārtots,” saka palsmanietis Juris Podnieks no “Lejasgrīvu” mājām.Šonedēļ viņš uzaicināja “Ziemeļlatviju” atbraukt uz Palsmani apskatīties, kādi izskatās dārzi netālu no minētā ceļa. Krūmu un koku lapas, augļus un ogas klāj putekļi. Putekļu mākoņi nosēdušies arī ganībās. “Govīm ir pilnas mutes ar smiltīm. Būs lopiņiem jāvelk galvā gāzmaskas,” pajoko “Kalnagrīvu” saimniece Sarmīte Mašina, taču tie ir rūgti smiekli. Smilšainu barību negrib ēst arī govis, tāpēc samazinās izslaukums, secina Dzintars Podnieks no “Lejasgrīvām”. Viņa saimniecība, tāpat kā kaimiņienei, ir specializējusies piena lopkopībā. Putekļus regulāri saelpojas arī cilvēki. “Ja palielināsies satiksmes intensitāte, tad te dzīvot nebūs iespējams. Jau līdz šim esam daudz cietuši. Kādu saimniekošanu laukos var attīstīt, ja ir šādi apstākļi?” sašutis saka J. Podnieks. Uzstādītā ceļa zīme, kas ceļa posmā ierobežo ātrumu līdz 50 kilometriem stundā, lai putekļi būtu mazāki, nelīdzot, jo daudzi šoferi zīmi neievēro.Arī Gatis Zeibots no Palsmanes pagasta“Atvasēm” rosina atbildīgās institūcijas labāk apstrādāt ceļa virsmas segumu, lai tas neput.“Mana māja ir pašā ceļa malā, meža ielokā. Dienās, kad garām iet viena smagā mašīna pēc otras, pagalmā viss ir balts no putekļiem. Kāpēc savus ceļus var sakārtot igauņi? Sāremā salā, kur ir zemes ceļi, gar katru māju ir asfalta posms,” saka G. Zeibots. Ideāla būtu melnā segaŅemot vērā, ka ceļš Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe ir valsts pārziņā, pašvaldība tajā savus līdzekļus nedrīkst ieguldīt. Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāja Tigna Podniece piekrīt, ka šajā gadījumā vislabākais risinājums ir iedzīvotājiem pašiem būt aktīviem, vākt parakstus un ar priekšlikumiem vērsties Smiltenes novada domē. Tad pašvaldība tālāk var klauvēt pie Satiksmes ministrijas un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” durvīm un lūgt piešķirt finansējumu ceļa Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe posma seguma sakārtošanai.Līdzīgi domā Smiltenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis. “Šādā situācijā vispirms ikviens, vai tā būtu pagasta pārvalde, novada dome vai jebkurš iedzīvotājs, atdursies pret valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi”. Mēs jau tagad pie viņiem ejam runāt par daudzām lietām un prasām, ko mums vajag, taču jārēķinās, ka “Latvijas Valsts ceļi” strādā tā finansējuma ietvaros, kāds viņiem ir atvēlēts. Taču, jo vairāk mūsu būs, jo, cerams, mūs uzklausīs, kā notika gadījumā ar Vecpiebalgas ceļa posmu,” saka G. Kukainis.Viņš gan piebilst, ka sarakste ar valdības ierēdņiem vēlamā rezultāta panākšanai var prasīt vairākus gadus. Piemērs tam ir valsts nozīmes vietējā autoceļa asfalta segas atjaunošana pāris simtu metru garā posmā gar uzņēmuma “Stora Enso Latvija” kokzāģētavu Launkalnes pagastā. Lai to panāktu, pirmās vēstules atbildīgajām valsts insitūcijām toreizējā Launkalnes pagasta padome sāka sūtīt 2003. gadā. Asfalta segumu atjaunoja tikai aizvadītajā 2012. gadā.Ja ir nauda, tad ir vairāki varianti, kā panākt, lai grants ceļš vairs neputētu, saka ceļu būves speciālists, uzņēmuma “8CBR” atbildīgais būvdarbu vadītājs Aivars Veinbergs.Vispirms viņš norāda, ka ceļa seguma laistīšana ir bezjēdzīga, jo ieguvums ir niecīgs –s kamēr vienā galā vēl lej, otrā jau put.“Ja derīgo izrakteņu atradņu izstrādātājiem ir tālejoši plāni par karjeru izmantošanu un atradnēs resursu ir daudz, tad vajadzētu padomāt par karjera pievedceļu segumu nopietnu sakārtošanu. Vislabākais variants ir izbūvēt melno segu. Dzīvot putekļos ir riebīgi un pat kaitīgi veselībai,” savas domas pauž A. Veinbergs.Lai ceļš neputētu, var veikt grants ceļa virsmas trīskārtēju apstrādi ar bitumena emulsiju un sīkšķembām, padarot grants segu par melno segu. Ja finansējuma ir vairāk, ceļa segumu var pārbūvēt un uzklāt asfalta segu. Var arī izmantot Skandināvijas valstīs izplatītu ceļa seguma atputekļošanas metodi ar sāls šķīdumu attiecīgā koncentrācijā. Šī metode eksperimentāli ir izmēģināta arī Latvijā, taču vismaz sākumā tas jādara sistemātiski.Pagaidām putekļus varētu mazināt, uzstādot ceļa zīmes, kas ātrumu ierobežotu vēl vairāk (līdz 30 kilometriem stundā) un arī regulāri kontrolēt, lai šoferi to ievērotu, domā A. Veinbergs.Sakārtoti ceļi veicina arī uzņēmējdarbības attīstību un būtu ieguvums derīgo izrakteņu atradņu izstrādātājiem. Taču, ja naudas nav ne uzņēmējiem, ne pašvaldībām, ne valstij (vai arī, ja pašvaldības joprojām nedrīkstēs atjaunot savos novados esošos valsts ceļus), tad jautājums, kā sasniegt vēlamo rezultātu, var būt atklāts bezgalīgi.
