Tava klusēšana manu dvēseli ārda.
Tava klusēšana manu dvēseli ārda,
Sirds visu šo laiku tik ļoti alka
Kaut pēc viena Tava patiesa vārda
Kā dzidra, auksta ūdens malka.
Manai dvēselei tik ļoti slāpa,
Ka beidzot šos vārdus sagaidīja,
Un sirdī iedegās sārta lāpa,
Kas sirdi un dvēseli sasildīja:
Vēl neesi aizmirsis,
Kaut noslēpums Tevi apvijis.
***
Pavisam drīz manā sirdī
Nekam vairs nebūs vietas,
Jo visas manas domas un jūtas
Pie Tevis cieši būs sietas.
a a a a a a a a a a a a a
Basīte
