Daudziem Valkas novada iedzīvotājiem bija pārsteigums, ka pirms pašvaldību vēlēšanām nevienā no deputātu kandidātu sarakstiem nebija vairs iepriekšējā novada domes priekšsēdētāja Kārļa Alberga vārda.K. Albergu cilvēki labi pazīst ne tikai novadā, bet visā bijušā Valkas rajona teritorijā. Pirms novada vadītāja amata ieņemšanas viņš ilgu laiku bija Valkas rajona padomes priekšsēdētājs. Rajona vadītāja amatā K. Albergs ir strādājis kopš Atmodas laika. Tādēļ viedokļi par viņa pēkšņo aiziešanu no novada politiskās un saimnieciskās vadības skatuves bija visdažādākie. Daži sprieda – iespējams, būdams pieredzējis politiķis, K. Albergs ir sapratis, ka viņa pārstāvētais saraksts varētu nesavākt vajadzīgo balsu skaitu, lai domē iegūtu vairākumu. Citi bijušā novada līdera izvēli vērtēja atzinīgi, uzslavējot par to, ka viņš pratis aiziet ar godu. Vēl daļa vēlētāju pieļāva, ka iepriekšējam novada vadītājam nav patikušas politiskās priekšvēlēšanu spēlītes, kurās pat no viņa kādreizējās komandas daži mainīja partijas, lai tikai iekļūtu domē.
Aiziešanu plānojis jau senŠo minējumu klāstā, šķiet, neviens nebija iedomājies, ka ikviens ir cilvēks, kuram kādreiz pienākas atpūta. Lai rastu skaidrību, kādēļ K. Albergs aizgājis no aktīvās politiskās darbības un ko tagad dara, “Ziemeļlatvija” lūdza bijušo novada domes priekšsēdētāju uz sarunu. Vēlējāmies uzzināt arī K. Alberga domas par politiskajām un saimnieciskajām norisēm novadā, jo sen zināms, ka amatpersonas, kad tās vairs nesaista amata diktētā cenzūra, kļūst vaļsirdīgākas.K. Albergu satieku viņa mājā kopā ar mazmeitām Amandu un Baibu. Tagad esot laiks visu dienu ar viņām runāties. Uzzinot cilvēkos dzirdētos viedokļus par savu aiziešanu no pašvaldības, mājastēvs labsirdīgi pasmejas. “Nē, pirms vēlēšanām es nekādus iespējamos rezultātus neanalizēju un to, kāds būs vēlēšanu iznākums, nezināju. Jāteic, ka tas mani pat nedaudz pārsteidza, jo biju iedomājies to mazliet citādu. Ja atklāti, tad par savu aiziešanu no darba sāku domāt apmēram pirms pusotra gada. Nevienam gan neko neteicu, jo tas varētu radīt nevajadzīgu ažiotāžu. Līdz pašai pēdējai darba dienai strādāju ar visu atbildību, jo negrasījos aiziet pēc principa – aiz manis kaut vai zāle neaug. Ir veiktas pamatīgas iestrādes, noslēgti līgumi par apjomīgām summām, tas viss tagad jāturpina. Tas nav tikai mans nopelns, bet visas komandas panākums, jo pašvaldības darbā noteicošais faktors panākumiem ir saskaņots komandas darbs,” saka K. Albergs.
Palīdzējusi dzīves pieredzeDomes speciālistus bijušais priekšsēdētājs vērtē atzinīgi. “Tā bija komanda. Nekad nebija tā, ka administrācija konfliktētu ar deputātiem. Mēs gājām vienu ceļu. Vispirms centāmies nostabilizēt saimniecisko un sociālo dzīvi novadā. Sākums bija ļoti grūts, bet uzskatu, ka ar visām problēmām godam tikām galā,” stāsta K. Albergs.To ļāva izdarīt arī lielā pieredze, jo ar grūtībām, lai nostabilizētu kādu struktūru, Kārlim dzīvē nācies saskarties daudzkārt. Valkā viņš ieradās 1968. gadā un sāka toreizējā “Lauktehnikā” strādāt par automehāniķi. Vēlāk viņš kļuva par uzņēmuma pārvaldnieka vietnieku. Pēc kāda laika K. Albergu pārcēla uz gluži citu nozari, uzaicinot vadīt Speciālo mehanizēto kolonnu, kas rajona mērogā veica katlumāju un ūdens komunikāciju montāžu. Tolaik uzņēmums bija galīgi nolaists, dažkārt strādniekiem pat nebija automašīnas, ar ko aizbraukt uz objektu. Kad K. Alberga vadībā uzņēmums tika sakārtots, viņu atkal pārcēla uz citu “smago” objektu – Starpkolhozu celtniecības organizāciju (SCO). 1989. gada decembrī viņu ievēlēja par Valkas rajona padomes priekšsēdētāju. Pēc novadu izveidošanās viņš kļuva par Valkas novada domes priekšsēdētāju.
Atdeve būs, ja cilvēkus ieinteresēsUz jautājumu, kas darba gados sagādājis vislielāko gandarījumu, Kārlis atzīst, ka visur, kur viņš strādājis, kolektīvs ar laiku sācis gūt labus rezultātus. To atceroties, viņš arī tagad izjūt prieku. “Atminos, ka ar SCO bija ļoti liela neapmierinātība. Par uzņēmuma celtniekiem sūdzību netrūka. Sasaucu galvenos speciālistus un pieņēmām stingru lēmumu – ikviens objekts jānodod pilnībā pabeigts, lai nekad vairs nepaliktu kāda nenokrāsota siena vai cita neizdarība. Pārveidojām darba samaksu tā, lai strādnieki būtu ieinteresēti izdarīt labāk un vairāk. Par kvalitatīvu darbu alga bija ievērojami lielāka. Tas iedarbojās, un ar laiku sūdzību par uzņēmumu vairs nebija. Ja cilvēki zina, par ko viņi strādā, tad tas nodrošina atdevi. Protams, uzreiz tā nav redzama, bet pamazām viss nokārtojas un darbi sokas,” saka Kārlis. Viņš ievērojis, ka cilvēkiem vajag parādīt paraugu, un tad seko ķēdes reakcija. Ja redzēs, ka ar labu un apzinīgu darbu kāds nopelna vairāk, tāpat centīsies darīt arī citi.“Tas nostrādāja arī tagad, kad novada dome sāka aicināt cilvēkus siltināt daudzdzīvokļu mājas. Sākumā visādi izrunājāmies, skaidrojot, cik pašiem tas būs izdevīgi, bet atsaucības nebija. Taču, kad Ausekļa ielā pirmo ēku nosiltinājām un citu namu iedzīvotāji uzzināja, ka par apkuri jāmaksā ievērojami mazāk, tā lieta aizgāja. Nu arī citi ķērušies pie savu namu siltināšanas. Tas arī ir panākums, kas rada prieku. Kopumā man gandarījums ir par visu paveikto novadā. Laukos ir sakārtotas un atjaunotas kultūras iestādes, Kārķi un Vijciems ir ieguvuši jaunas sporta halles. Laukus neesam aizmirsuši nevienu brīdi, un man ir prieks, ka kultūras darbinieki to pratuši novērtēt. Viņi lieliski apzinās savu misiju. Domāju, ka kultūras dzīve novadā ir ievērojami attīstījusies, jo gandrīz katrās brīvdienās notiek kāds pasākums. Tas ir tas gandarījums,” apliecina K. Albergs. Vēlos zināt, vai piedzīvoti arī sarūgtinājuma mirkļi, ka kaut kas nav izdevies vai citu iemeslu dēļ. “Tādu lielāku sarūgtinājumu izjutu pašā sākumā pēc novada izveidošanas, kad uzzināju, cik milzīgus mīnusus finansēs esam mantojuši no iepriekšējās varas. To dēļ nācās samazināt algas pašvaldības darbiniekiem. Tas bija dramatiski. Tā nebija mana iegriba, bet nepieciešamība, kaut labi apzinājos, ka neviens no maniem darbiniekiem ikdienā nav slaistījies,” atceras K. Albergs.
Jābūt attīstītai infrastruktūraiVaicāts, cik lielas ir iespējas mūsdienās panākt izaugsmi nelielos novados, kāds ir arī Valkas novads, bijušais priekšsēdētājs atbild, ka, viņaprāt, tas izdarāms ar celtniecības veicināšanu, tā sagādājot jaunas darbavietas iedzīvotājiem. “Pašvaldības pašas nevar radīt darbavietas un veikt uzņēmējdarbību, kaut, manuprāt, ideja, ka lēmējvarai varētu piederēt arī komercstruktūras, nav slikta. Atliek veicināt celtniecību, lai izveidotu modernu un mūsdienām atbilstošu infrastruktūru, lai būtu patīkami dzīvot un lai apkārt atrastos tīra vide. Esam izveidojuši jaunas ūdenssaimniecības komunikācijas un, par ko man vislielākais prieks, beidzot Valkā ir atrisināta apkures problēma. Ir uzcelta moderna koģenerācijas stacija, turklāt ir arī rezerves variants – vecās katlumājas. Tāds nodrošinājums Valkā ir pirmo reizi, ” saka K. Albergs.Valkā nu jau populārs ir kļuvis K. Alberga teiciens, ka politika domē beidzas pēc priekšsēdētāja ievēlēšanas. Tā autors gan atzīstas, ka viņa laikā tas uzreiz nav piepildījies. “Ja tā būtu noticis tūlīt pēc manas ievēlēšanas par domes vadītāju, mēs būtu daudz vairāk sasnieguši. Laiku paņēma strīdi par Tērauda skolu. Es joprojām uzskatu, ka rīkojāmies pareizi, apturot darbību projektā par starptautiskā studiju centra izveidošanu minētajā ēkā, jo, visticamāk, projekts tāpat tālāk netiktu atbalstīts. Pēc manām domām, Tērauda skolā, protams, attiecīgi pārbūvējot tās iekšpusi, būtu lietderīgi iekārtot pašvaldības namu, kurā satilptu visas tās struktūras. Ēkas izskats ir pietiekami iespaidīgs, būtu ērti iekārtot arī piebraucamos ceļus. No tā pilsētas tēls ļoti daudz iegūtu. Patiesībā tā arī bija mūsu lielākā strīdēšanās ar dažiem deputātiem. Vēl domstarpības radās par padomju armijas bunkuru izmantošanu. Projekts par to pārveidi tiešām ir labs. Ideja ir lieliska, bet vispirms uzmanības centrā jābūt bērnudārziem, skolām, komunikāciju sakārtošanai un tikai pēc tam var pievērsties bunkuriem. Visam jāpieiet reāli. Nav jau slikta doma arī par ledus halli, bet tad jāzina, kas būs tie, kas uzturēs tās ekspluatāciju un vai tas būs iespējams,” spriež K. Albergs.
Tā bijusi uzmešanaSavs viedoklis bijušajam priekšsēdētājam ir arī par nesenajām pašvaldības vēlēšanām novadā, kurās viņš gan piedalījās tikai kā vēlētājs. Kā zināms, daži izpildvaras darbinieki pameta līdzšinējās partijas un iestājās citās, lai varētu to sarakstos kandidēt uz iekļūšanu domē. “Mani tas nedaudz pārsteidza, es pat īsti nezinu, kā definēt savas izjūtas. Taču noteikti šīs pārbēgšanas vērtēju negatīvi. Manā skatījumā tā no pārbēdzēju puses ir vistīrākā uzmešana. Tā ir rūpēšanās pašiem par sevi, jo mēs, kas vadījām domi, esam visu izpildījuši, ko solījām pirms iepriekšējām vēlēšanām, un izdarījuši pat vairāk. Nesolījām Zvārtavā atjaunot tautas namu, nebija solīts hokeja laukums Vijciemā. Tomēr tas viss ir. Pieļauju gan, ka daži varbūt arī īsti nav izpratuši, ko grib panākt,” apliecina K. Albergs.Par atgriešanos politiskajā un saimnieciskajā dzīvē bijušais priekšsēdētājs pašlaik nedomā. “Esmu nolēmis atpūsties un tagad vairāk laika varu veltīt ģimenei un savai saimniecībai laukos. Arī mazbērnus redzu biežāk un varu viņus pieskatīt, kad vecāki darbā. Visādi darbi un darbiņi ir sakrājušies arī lauku sētā. Man jau tāds niķis – ja ko iesāku, tad strādāju tikmēr, kamēr pabeidzu. Protams, ja kādam būs vajadzīgs mans padoms, labprāt palīdzēšu, bet pašlaik ir doma laiku veltīt mājām un ģimenei,” saka K. Albergs.
