Nesen bija patiess prieks viesoties Palsmanes pagasta viensētās “Krampīši” un “Dambīši”, kuras pērn pašvaldības rīkotajā konkursā žūrija novērtējusi kā vienas no sakoptākajām Smiltenes novadā.Tur ir, piemēram: rūpīgi izravētas dobes, iekopts zāliens, ar apdomu atlasīti puķu stādi, lai dārzs ziedētu no pavasara līdz rudenim, mūžzaļi skujeņi akcentam, pirtiņa, lapene un āra terase, kur pakavēties pēc darba cēliena.Un tas ir radīts nevis vērtētājiem no malas, bet pašu priekam. Saimnieki savā sētā vēlas justies laimīgi, bet cilvēks var būt laimīgs arī tālab, ka radījis savā mājvietā skaistumu, kurā dalīties ar ģimeni un draugiem. Laukos ir arī citas sakoptas viensētas, bet pilsētās – privātmājas. Kaut arī saimnieki nevēlas ar to dižoties, jo konkursos par sakoptāko īpašumu pats piesakās vien retais, viņus toties ieteic kaimiņi vai paziņas. Rezultātā vietējo pašvaldību iniciētais sakoptības konkurss ļauj plašākai sabiedrībai uzzināt par čakliem cilvēkiem un skaistām vietām. Šādi “Ziemeļlatvija” saviem lasītājiem pastāstīja par Palsmanes pagasta “Krampīšu” saimnieci Ināru Krūmiņu, kura kopā ar dzīvesbiedru Juri savā viensētā, pļavā pie mājas, veido lielu parku skaistumam. “Es dzīvi uztveru kā dāvanu, un tā arī ir jāizdzīvo kā dāvana, priecājoties un pieņemot ar pateicību un dāvinot arī citiem prieku,” uzsver Ināras kundze. Tie ir viedi vārdi, ko ikvienam vajadzētu ņemt vērā un atcerēties. Dzīvot šajā pasaulē neesam izvēlējušies paši, bet, ja nu mēs te esam, tad labāk ir dzīvi censties darīt krāšņu kaut sīkumos, nevis īgņoties. Un, ja neviens skaisto nepienes klāt, tad prieku cilvēks var radīt pats, kaut vai iestādot puķi vai koku.
