Vai un kādi jaunieši Latvijā ir pakļauti sociālās neiekļaušanās riskam? Kas ir galvenie sociālās neiekļaušanās riska faktori? Kā ekonomiskā krīze ietekmējusi jauniešu iespējas izglītībā un nodarbinātībā? Vai jaunieši Latvijā ir pakļauti reliģiskās, seksuālās, nacionālās u.c. diskriminācijas riskam? Kāda veida atbalsts nepieciešams jauniešiem sociālās iekļaušanās nodrošināšanai? Šie un līdzīgi jautājumi ir būtiskākie jaunatnes politikas plānošanā un īstenošanā 2013. gadā, kad Eiropas Savienības (ES) Padomes Īrijas-Lietuvas-Grieķijas prezidentūra jauniešu sociālo iekļaušanos izvirzījušas par prioritāti jaunatnes jomā.Sociālā iekļaušanās ir process, kas nodrošina nabadzības un sociālā riska mērķa grupām iespējas un resursus pilnvērtīgi piedalīties ekonomikas, sociālajā un kultūras dzīvē, kā arī iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.Jauniešu sociālā iekļaušanās kļuvusi par īpaši aktuālu rīcībpolitikas jomu ekonomikas pēckrīzes periodā, kad daudzas ES dalībvalstis saskaras ar arvien pieaugošu jauniešu bezdarbu, kam ir ne tikai būtiskas ekonomiskas, bet arī sociālas sekas. Latvija ir aktīva jauniešu sociālās iekļaušanās nodrošināšanas pasākumu dalībniece gan piedaloties ES līmeņa strukturētajā dialogā, gan veicot situācijas izpēti nacionālā līmenī. 2013. gada septembrī jau piekto reizi tiks īstenota ikgadējā jaunatnes politikas monitoringa aptauja, kuras ietvaros šogad tiks padziļināti pētīta jauniešu sociālā iekļaušanās Latvijā. Turklāt – Eiropas Jaunatnes politikas zināšanu centra (The European Knowledge Centre for Youth Policy) aktivitāšu ietvaros šobrīd tiek gatavots visaptverošs pārskats par jauniešu sociālo iekļaušanos Latvijā, tiek analizēta informācija un dati gan par sociālā riska situāciju jauniešu vidū valstī kopumā, gan apkopoti pētījumi par sociālās iekļaušanās tēmu, gan veikts atbalsta pasākumu un iniciatīvu izvērtējums.
