***

Ieklausies klusumā — visapkārt mīlestība virmo!

Ieklausies klusumā —
Visapkārt mīlestība virmo!
Ieklausies! Tagad nedomā
Par to, ka mati jau sirmo!
Pārlasi šīs rindas vēlreiz,
Kad atkal Valentīndiena būs!
Tās Tevi no jauna uzrunās,
Un varbūt Tu teiksi — mūs…
***
Tu paliec man svešs.
No Tevis nav ne vēsts.
Šķiet — starp mums nostājies
mežs,
Kas neļauj mums satikties.
Varbūt Tev padomā kas
neparasts,
Varbūt Tu nobijies
No tā, ko teici pats,
Un nu baidies atgriezties.
Es salstu no neziņas,
ko Tu man nes.
— Neatstāj savas domas
Bez manis! — Tev lūdzu es.
***
No Tava stāva ēna slīd —
Tas tāpēc, ka saule spīd.
No manām acīm as”ras līst,
Bet Tev jau to nesaprast.
Tomēr Tu gribēji ko paskaidrot,
Lai skaidrību prāts man rod,
Bet pēkšņi vējš aizvēra durvis
spēji,
Un visu, ko gribēji teikt, Tu noklusēji:
— Nav vairs man ko teikt, nekas
nepalīdz —
Vējš visu sakāmo aiznesis sev
līdz.
Basīte