* * *
Tās ir citādas smilgas, Zāļu dienā ko plūc. Tas ir gluži cits pērkons, Kas kaut kur pamalē rūc. Pļava tā pati, Bet allaž citādi zied, Un ozols tas pats Zarus citādi – savādāk liec.
Tā ir citāda gaisma, Jāņu naktī kas spīd. Tas ir gluži cits lietus, Kas nāk, zemei pāri līt. Dziesma tā pati, Bet allaž citādi skan, Un liesmas, kas ugunskurā, Citādi – savādāk pland.
* * *
Visskaistākos ziedus Vainagā vīšu Un iešu Brist cauri pļavām, Rasa lai pēdas dzeļ. Jāņu nakts gaisma, Ļaužu kurta Vai dabas burta Sargās, Līdz migla Pārklās seģeni pasaulei.
Būšu es atguvusi Garam spēku, Bet dvēselei – spītu, Kas ne vien dzeļ, Bet augšup – Uz gaismu ceļ.
Būšu es atradusi Sevī to gaismas ziedu, Kas plaukst tikai šonakt, Bet ko piedēvē papardei.
* * *
Raganu, spīganu, Mošķu nakts? Būs! Skaties no malas, Stāvi pretī vai pievienojies – Kaut kas noteikti grūs Sirdī, prātā vai dvēselē Un atbrīvos to, kas dus. Raganu, spīganu, mošķu nakts, Tici man – būs!
