Ik pa laikam mūsu laikrakstā, neslēpjot prieku, esam rakstījuši par sabiedriski aktīviem un radošiem cilvēkiem, kuri no citurienes pārcēlušies uz dzīvi Valkā.Un kā nepriecāties, ja no viņu pienesuma ar dažādām aktivitātēm bagātāka kļūst kultūras un sabiedriskā dzīve, bet no tā būs spožāks un tālāk aiz mūsu novada robežām labāk ieraugāms visas pilsētas tēls. Tomēr ar entuziasmu vien sevi un ģimeni nepabarosi. Nesen iznāca parunāties ar vienu sievieti, kura vairākkārt sevi ir apliecinājusi kā talantīgu un aktīvu kultūras dzīves veicinātāju, bet nu domā, kur citur varētu labāk nopelnīt. Vairāki viņas un domubiedru īstenotie projekti kultūras aktivitāšu klāstu gan krietni bagātinājuši, bet diemžēl tajos nav bijuši paredzēti līdzekļi projektu īstenotāju atalgošanai. Ar tādām problēmām pie mums saskaras vairāki cilvēki ar izglītības diplomiem humanitārajās jomās. Ja šo problēmu loku paplašina, tad to pašu var teikt par daudziem jauniešiem, kuri atstāj Valku tikai tādēļ, ka te nevar atrast atbilstošu nodarbošanos. Tas novedis mūsu pilsētu pie dilemmas – vai tai nākotnē kļūt lielākoties tikai par pensionāru pilsētu, vai arī par vietu, kur viss notiek – gan kultūras, gan saimnieciskajā dzīvē. Iespējams, ka ar šādu nostādni jautājumu saasinu un daži teiks, ka tik traki nemaz nav. Varbūt. Taču ar šādu saasinājumu vēlos problēmai pievērst pastiprinātu uzmanību.Nesenajās pašvaldību vēlēšanās lielākus panākumus guva tie deputātu kandidāti, kuri priekšvēlēšanu runās jaunu darbavietu radīšanu uzsvēra kā galveno uzdevumu. Ja tas tiks apliecināts darbos, tad pilsēta turpinās augt.
