Strenču domes projektu un tūrisma un informācijas centra vadītāja Līga Sovere savu vārdadienu un Līgosvētkus svin pēc senajām latviešu tradīcijām.
Strenču domes projektu un tūrisma un informācijas centra vadītāja Līga Sovere savu vārdadienu un Līgosvētkus svin pēc senajām latviešu tradīcijām. To viņa iemācījusies no tautas folkloras.
Līga skaidro, ka Jāņi viņai nozīmīgi svētki bijuši jau kopš bērnības. “Mans tētis ir Jānis, tādēļ vasaras saulgrieži ģimenē vienmēr bija sagaidīti ar dziesmām un jautrību. Savulaik stipri aizrāvos ar folkloru. Man ir tuvas latviešu tautasdziesmas. Folkora atklāja, kā senlaikos latvieši svinējuši Jāņus, un man tas iepatikās. Līgo vakarā parasti ar tuviem draugiem un paziņām lasām jāņuzāles, skaitām Jāņa vārdus, dziedam daudz līgodziesmu un, ja ir iespēja, naktī peldamies,” stāsta Līga.
Nakts pelde ir noslēpums
Viņa uzskata, ka nakts pelde ir īpašs noslēpums, ko, iespējams, senlaikos zinājuši mūsu senči, bet mūsu paaudze to tikai sāk atklāt. “Tas gan atkarīgs no tā, cik lielu nozīmi katrs šim rituālam piešķir. Es par to dziļāk aizdomājos, kad noskatījos kāda japāņu režisora filmu par ūdeni. Filmā parādīts, kā cilvēku noskaņojums un domas ietekmē ūdens struktūru. Ja pie ūdens domā labas domas un pašam ūdenim novēl kaut ko jauku, tad tajā izveidojas skaisti kristāliņi. Savukārt sliktas domas veicina arī tādas pašas struktūras veidošanos. Senajos laikos tik smalku mērierīču un aparātu nebija, lai to konstatētu, toties cilvēki bija tuvāk dabai un varbūt to juta. Jāņu naktī dabas plaukums ir sasniedzis kulmināciju, un domāju, tas atstāj ietekmi arī uz cilvēku, tādēļ šajā naktī nevajadzētu atrasties telpās,” spriež L. Sovere.
Jāņi ir dabas svētki
Līga īpaši nepārdzīvo, ka šajos svētkos Jāņus godina vairāk nekā Līgas. “Varbūt bērnībā mazliet uzmetu lūpu, ka mans vārds paliek aiz Jāņa, bet tagad mani tas neuztrauc, jo vasaras saulgriežus es neuztveru kā vārdadienas svinēšanu, bet gan kā visas dabas svētkus,” apliecina L. Sovere.
Viņa atzīst, ka ar laiku dažas līgodziesmas piemirstas, tomēr zināmo vārsmu ir tik daudz, ka līdz dziesmu krājuma izsīkšanai vēl tālu. “Daudz dziesmu iemācījos, kādreiz dziedot “Skandiniekos”, lielu daļu esmu apguvusi no tautas dziesmu krājumiem un arī no draugiem,” skaidro Līga.
Pēc viņas domām, mūsdienās Jāņu svinēšana diezgan krasi atšķiras no saulgriežu nakts sagaidīšanas agrāk. “Tas arī saprotams, jo ir mainījusies infrastruktūra. Vairs nav daudz plašu viensētu, kurās senāk uz līgošanu mēdza pulcēties apkārtējo māju iedzīvotāji. Tagad ir lielas pilsētas, un tajās tik tiešām citu iespēju nav, kā doties uz estrādē rīkotu masu pasākumu. Tomēr es labprātāk Jāņus pavadu tuvu draugu pulkā, Līgo nakti pieskandinot ar dziesmām,” apliecina L. Sovere.
Tūrisma uzplaukums vēl priekšā
Viņa pēc profesijas ir vēsturniece un Strenčos dzīvo divus gadus. “Te ierados, lai piedalītos konkursā uz projektu vadītājas vietu pašvaldībā. Papildus šim pienākumam strādāju arī tūrisma un informācijas centrā un iepazīstinu iebraucējus ar iespējām apskatīt tuvākās pilsētas un atpūsties,” informē L. Sovere. Viņa novērojusi, ka Strenčos bieži viesojas igauņi, arī somi. “Ārvalstu tūristus pati Strenču pilsēta interesē mazāk. Viņi vēlas zināt, ko var apskatīt, braucot uz Rīgu un Cēsīm. Daži te viesu namā paliek pa nakti. Tad gan viņi vakarā pastaigājas pa pilsētu un iepazīstas ar tās apkārtni. Ir gan arī ekskursanti, kurus interesē tikai šī vieta. Diezgan bieži pa e-pastu saņemam interesentu jautājumus, ko Strenčos var apskatīt un kur atpūsties. Domāju, ka infrastruktūras uzlabošana veicinās tūristu pieplūdumu. Kad Strenčos būs vēl kāda viesnīca vai kempings un vairāk sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, palielināsies arī atpūtnieku skaits,” uzskata L. Sovere.
