Vakar kādreizējie politiski represētie, Valkas domes un rajona padomes vadošie darbinieki pulcējās pie piemiņas akmens pilsētas vecajā dzelzceļa stacijā, lai atcerētos staļiniskajās represijās bojā gājušos tuviniekus un paziņas.
Vakar kādreizējie politiski represētie, Valkas domes un rajona padomes vadošie darbinieki pulcējās pie piemiņas akmens pilsētas vecajā dzelzceļa stacijā, lai atcerētos staļiniskajās represijās bojā gājušos tuviniekus un paziņas.
Pasākumā dalībniekus uzrunāja Valkas kultūras nama darbiniece Līga Pandalone. Viņa atgādināja, ka 1941. gada 14. jūnijā no Valkas uz Sibīriju ar varu aizveda 77 cilvēkus. “Arī toreiz, pirms 65 gadiem, latvieši gatavojās Jāņu svinēšanai. Diemžēl daudzi Līgo nakti dzimtenē vairs nesagaidīja,” saka L. Pandalone.
Klātesošos uzrunāja Valkas domes izpilddirektors Valdis Rogainis un rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs. Arī viņi bija izsūtījumā. “Kādreiz domāju, kas latviešiem deva spēku ciešanas izturēt. Tā bija sirdī dziļi ieslēgtā Latvija, kas neļāva krist izmisumā un izdzist cerībai uz atgriešanos,” apliecina V. Rogainis.
Pēc svinīgā mītiņa klātesošie pie pieminekļa nolika ziedus. Jaunākais mītiņa dalībnieks Mārtiņš tos piemiņas akmens pakājē novietoja kopā ar vectēvu Uldi Broku. “Mani izsūtīja 1945. gadā, bet nāku uz katru piemiņas brīdi. Par pārdzīvoto stāstu mazdēlam,” saka U. Broks.
