Ilgi un dikti pierunāja mani, sevišķi par mazo Ievu.
“Ilgi un dikti pierunāja mani, sevišķi par mazo Ievu. Tomēr tik ilgi projām. Beigās piekritu, jo tāpat nekad vairs nebūs tādas iespējas,” šķiršanās izraisītām asarām sariešoties acīs, stāsta Ievas (4 gadi), Janas (6 gadi) un Alekša (8 gadi) mamma Māra Šulca no Valkas pagasta.
Bērni sasēduši apkārt mammai zālītē pie ēkas Smiltenē, kur atrodas biedrības “EMMAUS Smiltene” mītne. Meitenītes lielām brūnām acīm ziņkāri lūkojas apkārt valdošajā pirmsceļojuma rosībā.
Tas viss notika vakar agri no rīta, bet šodien Ieva, Jana, Aleksis un vēl 14 citi bērni no Valkas rajona pilsētām un pagastiem autobusā šķērso Eiropu, lai sestdien nokļūtu galamērķī Francijā pie viesģimenēm. Bērni tajās dzīvos līdz augusta nogalei.
“EMMAUS Smiltene” vairākus gadus sadarbojas ar Francijas asociāciju “Solidaritate Lettonie”, un rezultātā maznodrošināto ģimeņu bērniem no Valkas rajona ir iespēja vasaras brīvlaiku pavadīt franču viesģimenēs un iepazīt Eiropu. Ceļā bērni ekskursijās redz arī citas valstis.
Atšķirībā no Māras Šulcas bērniem septiņus gadus vecā smilteniete Ilze uz Franciju dodas otro reizi. Pirms izbraukšanas meitene apmīļo mammu Kristīni un pārskata līdzi paņemtās fotogrāfijas. Ilze dzīvos ģimenē, kas viņu uzņēma pērn, un tiekot gaidīta. Šai franču viesģimenei pašai savu atvašu neesot.
“Pagājušā gadā ļoti uztraucos, bet šogad ģimene jau ir zināma. Viss kārtībā,” saka Ilzes mamma Kristīne Korberga. Viņa cer, ka meita iegūs, kādu laiku dzīvojot Francijā. Jau tagad Ilze nedaudz pārvalda franču valodu. “Iemācījos franciski skaitīt,” lepojas meitene. “Jo vairāk valodu prot, jo tālāk ir lielāka perspektīva,” spriež viņas mamma. Ilzes viesģimene arī pērn viesmīlīgi uzņēmusi meiteni no Latvijas: vadājusi ekskursijās, sadāvinājusi jaunu apģērbu un skolai noderīgas lietas. “Man pašai arī gribas braukt, bet neviens neņem,” joko Ilzes mamma.
Bērnus līdz Francijai pavada biedrības “EMMAUS Smiltene” priekšsēdētāja Ārija Indrikovska un tulks. Viņš palīdzēs sazināties ar frančiem. Šogad grupā pārsvarā ir mazi bērni. Dzīvojot viesģimenēs, viņiem nāksies pārvarēt valodas barjeru ar žestiem un mācoties franču valodu. Ilze mammai stāstījusi, ka grūti bijis sākumā. “Bērniem jau laikam ātri piešaujas,” secina K. Korberga.
