* * * Prāts var aizmirst, Dvēsele – neaizmirst. Sirds var nepiedot, Dvēsele – piedod. Tāpēc jau arī Liek to akmeni, Zem tā – bēdu, Un pāri iet dziedot. Prātu var aizmiglot, Dvēseli – nevar. Sirdi var pazaudēt, Dvēseli? Nē. Tomēr reizēm liekas – Bez dvēseles Tik daudzi mīt Šajā pasaulē.
