Pētījums: Latvijas iedzīvotājiem ir nepietiekami zobu tīrīšanas paradumi

Veselīga un skaista smaida atslēga ir regulāra un pareiza zobu kopšana, kas ietver ne vien profilaktiskus higiēnista un zobārsta apmeklējumus, bet arī zobu sukas un zobu diega izvēli un pareizu izmantošanu. Vienlaikus pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nepietiekami zobu tīrīšanas paradumi – 42% respondentu zobus tīra tikai vienreiz dienā, kamēr 41% atbildējis, ka vispār nelieto zobu diegu, bet tikai 18% to izmanto katru vai gandrīz katru dienu.

Zobus divas reizes dienā tīra 49% respondentu, trīs reizes vai vairāk – 4%, atbildi, ka zobus netīra nekad, snieguši 2%, bet vēl 3% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Zobu diegu 18% lieto katru vai gandrīz katru dienu, 10% – 2 līdz 4 reizes nedēļā, 7% – reizi nedēļā, 6% – reizi mēnesī, 16% – retāk, bet 41% zobu diegu nelieto vispār, kamēr 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Zobi jātīra vismaz 2 reizes dienā

Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse uzsver, ka pareiza zobu kopšana ikdienā daudz laika neaizņem, tomēr nereti slinkums un aizbildināšanās ar laika trūkumu liek izlaist kādu zobu tīrīšanas reizi, piemirst par zobu diega lietošanu vai zobārsta apmeklējumu. Speciāliste skaidro, ka zobus rekomendē tīrīt 2 reizes dienā – pēc brokastīm un vakariņām. Nereti pacienti stāsta, ka zobus tīra pirms brokastīm, nevis pēc, tomēr tā nebūtu pareizā pieeja, jo pēc brokastīm ēdiena paliekas saglabājas uz zoba virsmas mīkstā aplikuma veidā un atrodas tur līdz vakaram, turklāt arī dienas laikā uz zobu virsmām turpina krāties aplikums. Tādēļ ideālā scenārijā zobi būtu jātīra pēc katras ēdienreizes, īpaši tas ir attiecināms uz pacientiem, kuriem ir ortodontiskas aparatūras – breketes vai sakodienu regulējošas kapes.

Jautāta par zobu sukas izvēli un tās cietību, D. Ķīse skaidro, ka vislabāk izvēlēties zobu suku ar mīkstiem sariņiem, jo aplikuma noņemšanā tā ir tikpat efektīva kā zobu sukas ar cietākiem sariņiem, ja vien to lieto pareizi, nepielieto spēku un ievēro minimālo zobu tīrīšanas laiku – 2 minūtes. Tīrot zobus ar cietu zobu suku, tiek kairinātas smaganas, tādejādi provocējot smaganu atkāpšanos un zobu jutīguma parādīšanos.

Zobu diega neatsveramā nozīme

D. Ķīses novērojumi liecina, ka nereti pacienti nenovērtē zobu diega efektivitāti, uzskatot to par nelietderīgu. Vienlaikus jāsaprot, ka zobu sukas sariņi netiek starp zobiem, tādējādi šajās vietās pastiprināti krājas aplikums. Statistiski visbiežāk zobu bojājumi rodas tieši kontaktvirsmās. Tāpēc šīm vietām ir nepieciešama īpaši rūpīga kopšana.

Zobu diegošanu vēlams veikt no rīta un vakarā, apvienojot to ar zobu tīrīšanu. Zobu diegu izvēle ir ļoti plaša, katram pacientam zobārsts un higiēnists izvēlas piemērotāko. Svarīgi atzīmēt, ka zobu diegam jābūt vaskotam, lai slīdētu starp zobiem, un jābūt ar fluoru, lai nodrošinātu pretkariesa iedarbību. Pacientiem ar lielākām spraugām būtu ieteicams zobu diegs, kas mitruma ietekmē uzbriest, nodrošinot kvalitatīvu starpzobu telpas tīrīšanu un aizvācot visu aplikumu un ēdiena atliekas.

Par zobiem vairāk rūpējas sievietes un jaunieši

Pētījuma dati atklāj, ka par mutes dobuma veselību vairāk rūpējas sievietes un jaunieši. Vīriešu vidū zobu diegu neizmanto vairāk nekā puse jeb 52% respondentu, kamēr starp sievietēm šis rādītājs ir 31%. Tikmēr attiecībā uz zobu tīrīšanas biežumu atklāts, ka divreiz dienā zobus tīra 41% vīriešu un 57% sieviešu. Analizējot iegūtos rezultātus pēc vecuma, redzams, ka, piemēram, zobu diegu ievērojami retāk izmanto gados vecāki cilvēki. Vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem zobu diegu neizmanto 29% respondentu, vecumā no 45 līdz 54 gadiem – 44%, bet vecumā no 64 līdz 75 gadiem zobu diegu neizmanto 60% respondentu. Tāpat interesanti, ka iegūtie rezultāti uzrāda sakarību starp respondentu izglītības līmeni un zobu diega lietošanu, respektīvi, iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni zobu diegu izmanto biežāk.

Saldumu un kaitīgo ieradumu sekas

Jebkurš kaitīgs ieradums ietekmē cilvēka organisma vispārējo veselību, kā arī atstāj sekas uz mutes dobuma veselību. Zobārste stāsta, ka kaitīgo ieradumu negatīvie efekti neparādās uzreiz, tāpēc nereti pacientiem tie šķiet maznozīmīgi. Tabakas dūmu komponenti izraisa zobu emaljas pigmentāciju un aplikuma iekrāsošanos, kā arī tabakas lietošana negatīvi ietekmē siekalu sastāvu un samazina to pH līmeni, kas veicina mutes dobuma disbakteriozi, un var izraisīt arī nepatīkamas smakas parādīšanos. Turklāt smēķēšana dehidratē mutes dobuma audus, kas stipri novājina mitrinošas siekalu īpašības un to dezinfekcijas efektu. Tāpat nikotīns sašaurina smaganu asinsvadus, kā rezultātā tiek traucēta asinsapgāde un veicināta zobu balstošo struktūru saslimšanas attīstība – periodontīts. Ilgtermiņā smēķētājiem ir paaugstināts risks onkoloģisko saslimšanu attīstībai mutes dobumā.

Attiecībā uz alkohola ietekmi D. Ķīse skaidro, ka alkohola lokālā iedarbība ietver mutes gļotādas caurlaidības palielināšanos, gļotādas slāņa atrofiju un izmaiņas, kas nozīmē šo audu jutības palielināšanos pret kancerogēnām vielām un gļotādas membrānā esošo smaganu epitēlija barjeras aizsargkomponentu iznīcināšanu. Tāpat alkohols veicina sausumu mutē.

Tikmēr saldumi augstā koncentrācijā satur ogļhidrātus, kas ir barības viela mutes dobuma mikroorganismiem, kuriem ir nozīmīga loma kariesa attīstībā. Saldinātos dzērienos atrodas arī citronskābe, kas ievērojami samazina mutes dobuma pH līmeni. Skābā vide ir labvēlīga baktērijām, kā arī veicina zobu emaljas kristālu šķīšanu, kas ir karioza bojājuma pirmsākums.

Neatstāsim zobu veselību novārtā!

Zobārste D. Ķīse uzsver, ka mutes dobuma veselībai ir jābūt tikpat prioritārai kā organisma vispārējai veselībai. Pacienti nereti uzskata, ka zobārsts ir jāapmeklē tikai tad, kad ir parādījušās sūdzības, tomēr tieši profilaktiskie apmeklējumi ir tie, kas aiztaupa emocionālo diskomfortu un lielas finansiālās izmaksas. Mutes dobuma veselība sākas mājās ar ikdienas paradumiem. Vislielākais ieguldījums mutes dobuma veselībā ir tieši profilaktiskie pasākumi, ko katrs pacients veic mājās, – 2 reizes dienā tīra zobus ar fluoru saturošām zobu pastām, lieto zobu diegu, starpzobu birstītes (nepieciešamības gadījumā), kā arī mutes dobuma skalojamo līdzekli. Ieguldīt mutes dobuma profilaksē ir krietni izdevīgāk un vienkāršāk nekā risināt nopietnas mutes dobuma problēmas.

Pētījums veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Informāciju sagatavoja: Agnija Greiziņa, mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja