Igaunijā medicīnai ir ievērojami lielāks finansējums, kas ļauj slimniekam par pakalpojumiem maksāt mazāk, turklāt tur strikti ir nodalīts valsts sektors un privātā prakse.
Igaunijā medicīnai ir ievērojami lielāks finansējums, kas ļauj slimniekam par pakalpojumiem maksāt mazāk, turklāt tur strikti ir nodalīts
valsts sektors un privātā prakse.
Tādu secinājumu ir guvis Valkas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Batalauskis pēc Tartu klīnikas apmeklējuma. Viņš un vēl vairāki mediķi no Valkas un Valmieras slimnīcas uz Tartu devās pieredzes apmaiņas braucienā.
“Tā kā starp Valkas un Valmieras medicīnas iestādēm veidojam ciešāku sadarbību, vēlējāmies iepazīties ar igauņu pieredzi, jo Tartu atrodas liela klīnika, kurā ārstējas visa apkārtējā reģiona iedzīvotāji. Tartu mācās nākamie ārsti. Latvijā pēc funkcijām līdzīga ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca. Gribējām uzzināt, kā Tartu klīnika sadarbojas ar citām valsts ārstniecības iestādēm,” par brauciena mērķi informē J. Batalauskis.
Tartu klīnikā gadā ārstējas vairāk nekā 40000 pacientu. No tiem apmēram 1600 ir Valgas apriņķa iedzīvotāji. Klīnikā ir 944 gultasvietas. Minētajā ārstniecības iestādē strādā 3038 darbinieki, no tiem 473 ir ārsti. Gada budžets ir miljards kronu. “Tikpat liels tas ir visai Tartu pilsētai. Klīnikai sadarbība ar pārējām valsts medicīnas iestādēm ir demokrātiska. Tā nav dokumentēta. Pārējās slimnīcas ir patstāvīgas iestādes, Tartu klīnikas vadošie speciālisti nevienai no tām nav priekšnieki vai kāda citāda līmeņa vadītāji. Ir noteiktas vien attiecīgas slimības vai traumas, ar kurām pacientus tūlīt ved uz Tartu. Klīnikā gadā veic apmēram 20000 operāciju. Kā mums pastāstīja Tartu ārsti, viņi neatsakot palīdzību arī tiem slimniekiem, kuri no reģiona klīnikā ierodas pēc pašu iniciatīvas. Medicīnas iestāde ir ļoti liela, bet tajā nav neviena privātārsta kabineta. Privātās prakses atrodas ārpus slimnīcas. Tartu klīnikā slimniekam par pavadītu diennakti jāmaksā 25 kronas. (Pēc pašreizējā kursa viens lats ir 22 Igaunijas kronas — A. Z.).
Slimnīcā pacientiem noteiktais maksimālais uzturēšanās laiks, par kuru jāmaksā pacienta nodeva, ir 10 dienas, bet lielākoties visi ārstniecības kursu pabeidz piecarpus dienās. Ārstiem vidējā alga ir 22000 kronu. Tartu ārstiem samaksā gan ir ietverts atalgojums ne tikai par ārstēšanu, bet arī par zinātnisko darbu. Mediķiem ir noteikta minimālā likme par stundu. Tas ir vienīgais valsts regulētais cipars. Mazāku samaksu neviens mediķis nedrīkst saņemt. Par pārējo maksu administrācija ar attiecīgo speciālistu vienojas individuāli,” stāsta J. Batalauskis.
Viņš atzīst, ka arī labāka medicīnas finansējuma sistēma tomēr nav izskaudusi visas problēmas. “Dažas no tām ir tādas pašas kā Latvijā. Lai gan ārstu algas kaimiņvalstī ir ievērojami lielākas, tomēr tur samaksas jautājumus var risināt pašu medicīnas iestāžu administrācija. Ja vadībai nepieciešams kādu labu speciālistu paturēt, tā iespēju robežās var vienoties par algas palielināšanu. Viss ir atkarīgs no finansējuma. Ja tas ir pietiekams, tad arī medicīniskā aprūpe apmierina gan ārstus, gan pacientus,” secina J. Batalauskis.
Viņš pozitīvi vērtē pēdējā laikā veiktos uzlabojumus medicīnas aprūpē Latvijā. “Darbs tiek veikts. Esam saņēmuši jaunas iekārtas, speciālās automašīnas, bet Veselības ministrijai vēl daudzi jautājumi risināmi,” saka J. Batalauskis.
