Ziemellatvija.lv
86% no iedzīvotāju aptaujas respondentiem saviem draugiem un tuviniekiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā vēlēs labu veselību! Savukārt tādi vēlējumi kā: lai daudz naudas, skaisti ceļojumi, daudz prieka un jautrības, lai darbs sniedz gandarījumu – viņiem šī gada nogalē šķiet salīdzinoši maznozīmīgāki – izvēloties vairākas atbildes, par šiem vēlējumiem apstiprinoši atbildējuši tikai 31%-46% aptaujāto.
Aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki, turklāt arī gados jauni, vairāk novērtē veselību. Nozīmīga loma, visticamāk, ir pandēmijai, un veselības psiholoģe Jeļena Paņkova norāda: “Jāņem vērā, ka jauni cilvēki bieži vien izjūt pat lielāku trauksmi, nekā cilvēki gados. Tas attiecas, piemēram, arī uz labklājības vajadzībām – ja seniori nereti ir samierinājušies ar tādu dzīves līmeni, kāds viņiem ir, tad jauniem cilvēkiem nespēja sasniegt vēlamo un realizēt visas vajadzības rada neapmierinātību un trauksmi.”
Izrādījies, ka aptaujā iekļautais vēlējums: “Lai visiem laba veselība!” vienlīdz svarīgs ir gan sievietēm, gan vīriešiem, kā arī gandrīz visām vecuma grupām. Vienīgi respondenti vecumā no 30-39 gadiem šo novēlējumu kā primāro izvēlējušies nedaudz mazāk par pārējiem – 78%. Labas veselības vēlējums svarīgākais bijis gandrīz 90% no aptaujātajiem iedzīvotājiem vecumā no 40-74 gadiem un gandrīz tikpat jaunākās grupas (18-29 gadi) aptaujātajiem – 85%.
Savukārt vēlējums: “Lai daudz naudas!” populārāks ir jaunākās grupas (18-29 gadi) iedzīvotājiem, no kuriem 48% atbildējuši uz šo atbildi apstiprinoši. Tāpat jaunajiem cilvēkiem – 62% ir pārliecība, ka viņi vēlēs draugiem un tuviniekiem: “Lai daudz prieka un jautrības!”, bet vecākiem respondentiem šis ir mazāk aktuāls vēlējums.
Vērtējot aptaujas rezultātus reģionālā griezumā, redzams, ka vēlējums “Lai visiem laba veselība!” vienlīdz svarīgs ir visos reģionos, savukārt Rīgas iedzīvotāji salīdzinājumā ar citos reģionos dzīvojošajiem visvairāk – , 41% no aptaujātajiem, gatavi vēlēt: “Lai daudz naudas!”
Fiziskās vajadzības pandēmijas ietekmē izvirzījušās priekšplānā
Pārliecinoša vēlme visās aptaujāto vecuma grupās vēlēt labu veselību liecina par to, ka pašlaik priekšplānā ir izvirzījies fizisko vajadzību līmenis, secina psiholoģe Jeļena Paņkova: “Taču ar vēlējumiem vien labu veselību neiegūt un to neizdosies arī saņemt dāvanā vai iekārt eglītē, kā spožu mantiņu. Saistībā ar savu veselību var būt pasīva vai aktīva attieksme. Ja ļaujas maģiskajai domāšanai un gaida veselību kā brīnumu, bet reizē piekopj mazkustīgu dzīvesveidu, neveselīgi ēd, lieto alkoholu, smēķē, vēlējumi nepiepildīsies, lai arī cik daudz un sirsnīgi teikti. Taču, ja cilvēks, sekojot vēlējumiem, uzņemas atbildību par savu veselību – ir aktīvs, nodrošina gan atpūtu, gan fizisko slodzi, lieto sabalansētu uzturu, – veselības vēlējumi, visticamāk, patiešām kritīs auglīgā augsnē! Tādēļ nāktu par labu attīstīt tēmu un vēlēt, lai pietiek uzņēmības un motivācijas pienācīgi rūpēties par savu veselību!”
Savukārt paaudzēs zināmo teicienu: “Veselā miesā vesels gars”, redzot šodienas darba specifiku, psiholoģe Jeļena Paņkova pārfrāzē “Vesels gars – vesela miesa!”, piebilstot, ja dzīvē ir daudz prieka, ja veiksmīgi izdodas pārvarēt grūtības, mazināt stresu, ja ir kvalitatīva, atjaunojoša atpūta, ķermenis atsaucas un iekšējie resursi tiek mobilizēti veselīgai funkcionēšanai.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju šī gada novembrī veica “Norstat”, visā Latvijā aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Informāciju sagatavoja: Līga Ribkinska, komunikācijas direktore
Reklāma