Valkas ģimnāzijas skolnieks Roberts Ķīkulis pērn vasarā pelnījās Īrijas galvaspilsētā Dublinā.
Valkas ģimnāzijas skolnieks Roberts Ķīkulis pērn vasarā pelnījās Īrijas galvaspilsētā Dublinā. Šovasar viņš izlēmis nebraukt uz šo latviešu viesstrādniekiem tik iemīļoto valsti un piepelnīties būvniecības darbos tepat Rīgā.
Roberts nupat pabeidza 11. klasi. “Protams, pērn uz Īriju devos tikai tāpēc, lai nopelnītu. Lidmašīnas biļeti pasūtīju jau februārī un 29. jūnijā devos uz izsapņoto peļņas vietu. Mani draugi un paziņas no Valkas dzīvoja tur, tāpēc braucu bez īpašām bažām. Viņu īrētajā mājā bija viena brīva vieta,” stāsta Roberts.
Paļaujas tikai uz saviem spēkiem
Sākumā puisim darba nebija, taču pēc nedēļas viņš jau uzsāka strādāt. Roberts Valkā bija sagatavojis kaudzīti ar CV un katru dienu staigāja pa dažādiem industriālo rajonu uzņēmumiem un iestādēm, tos iesniedza un gaidīja atbildes. Puisis negāja uz darbā iekārtošanas aģentūrām, jo uzskatīja, ka tas ir lieks starpposms un paildzina laiku līdz pieņemšanai darbā. CV ir jāuzrāda iegūtās prasmes, lai darba devējs saprastu, cik piemērots cilvēks ir tāda vai citāda amata ieņemšanai. Robertam piezvanīja no kādas pasaulē pazīstamas elektroinstrumentu rūpnīcas un piedāvāja darbu ar tradicionālo 39 stundu darba laiku nedēļā. Šajā vietā Roberts nostrādāja līdz 16. septembrim, bet 22. septembrī atgriezās Latvijā. Valkas ģimnāzijā iekavētais vēlāk bija jāatgūst.
Jautāts, kāpēc darba devējs izvēlējās viņu, Roberts pieļauj, ka noteicošā bija tautība, jo latviešiem ir labu strādnieku reputācija. “Pareizi vien ir. Esmu darbā redzējis strādājam daudz īru. Liela daļa ir pavirši. Latviešiem iekšā ir pamatīgums,” pārliecinājies Roberts. Viņš noliedz mītu, ka latviešiem par līdzīgu darbu maksā mazāk kā īriem. Īri saņem vairāk naudas ilgā darba stāža dēļ. Jaunpienācējs allaž saņem mazāku algu.
Tikai likumā noteiktajā kārtībā
R. Ķīkulis uzsver, ka bez angļu valodas zināšanām kaut cik labu darbu neatrast. Viņš zina kādu gadījumu, kad jaunietis no Latvijas janvārī ieradās Dublinā, nezinot valodu. Viņš darba meklējumos pavadīja divus mēnešus un, tā arī neko neatradis, devās mājup. Roberts uzskata, ka valodas nezināšana bija galvenais iemesls, kāpēc jaunietim neveicās. Protams, par pozitīvu aspektu darba devēju acīs tiek uzskatīta arī autovadītāja apliecība. Valkas ģimnāzijas audzēknim tādas gan nebija. Par priekšrocību uzskata jebkādu praktisko pieredzi.
Kad Roberts Dublinā uzsāka strādāt, viņš bija 16 gadu vecs. Īrijā ir arī daudz uzņēmumu, kuri šāda vecuma cilvēkiem neatļauj strādāt pilnu darba slodzi, tas ir, 39 stundas nedēļā. Puisis nav dzirdējis par gadījumiem, kad Dublinā kāds strādātu nelegāli un darba devējs par šo cilvēku nemaksātu nodokļus. Viss notiek likumā noteiktajā kārtībā.
Roberta uzdevums bija pārbaudīt izgatavotās rokas slīpmašīnas, tautā sauktos flekšus. Viņš pārbaudīja gan instrumenta spēju darboties uz īpašas testēšanas iekārtas, gan arī pārliecinājās, vai tam nav kāda vizuāli redzama defekta. Bojātos instrumentus lika atsevišķi, un attiecīgie speciālisti tos salaboja. Šīs prasmes puisis apguva vienas dienas laikā. Pie konveijera aiz viņa bija tikai viens cilvēks, kurš produktu iesaiņoja. Šīs slīpmašīnas sūtīja pārdošanai Eiropas Ziemeļvalstīs, Amerikā un citviet.
Nopelnītais ļauj atpūsties Parīzē
Par galveno iemeslu, kāpēc ir vērts doties strādāt ārzemēs, Roberts min iespēju nopelnīt. Dublina kā pilsēta viņam nepatika. Jaunietis pārliecinājies, ka Latvijā ir vislabāk. Šovasar puisis uz Īriju nedosies. Teorētiski varētu nostrādāt divus mēnešus, bet tas šādam pasākumam ir pārlieku īss laiks. Roberts ir sarunājis darbu kādā būvniecības uzņēmumā Rīgā. Viens puisis no Roberta klases uz Īriju devās pagājušo trešdien. Tur jau vairākus gadus dzīvo viņa māsa. R. Ķīkulis pieļauj, ka varētu doties uz Īriju nākamgad, bet tas vēl nav izlemts, jo atkarīgs no daudziem blakusapstākļiem. “Uzskatu, ka man kā jaunietim Latvijā nopelnīt līdzvērtīgu algu Īrijā piedāvātajai ir gandrīz neiespējami. Īrijā minimālā alga ir septiņarpus eiro stundā. Man maksāja vairāk — gandrīz deviņus eiro,” atklāj Roberts. Viņš atzīst, ka liela daļa algas nepieciešama pārtikai un komunālajiem maksājumiem, bet, ja ir vēlēšanās, naudu iekrāt var. Puisis naudu īpaši netaupīja. Septembra sākumā viņš aizbrauca uz Parīzi atpūsties un tur pavadīja trīs dienas. Gandrīz ik uz soļa tur redzēts kaut kas pazīstams, no grāmatām zināms. Pilsēta apskatīta arī no Eifeļa torņa augstumiem. Viena nianse gan viņam šķitusi nesimpātiska: franči nelabprāt ar tūristiem runā angliski, lai gan šo valodu prot.
Roberts uzskata, ka braukt peļņā uz ārzemēm ir vērts. Papildu nopelnītajam ieguvums ir arī valodas zināšanu pilnveidošana. Puisis apskatīja arī Ziemeļīrijas galvaspilsētu Belfāstu. Pa ceļam izdevās redzēt tādas ainavas, kādu Latvijā nav. Pati Belfāsta esot skaistāka nekā Dublina. Īrijā viņam nekādu draugu nav, jo īri nelabprāt piedalās atpūtas pasākumos ar cittautiešiem. Roberts dažkārt kontaktējas ar tur dzīvojošajiem latviešiem.
Amatu iepazīs no pašiem pamatiem
Dublinā latvieši dzīvo kopā gan ar lietuviešiem, gan ar poļiem un īriem. Pirmās divas nedēļas bijis grūtāk saprasties, jo īriem ir atšķirīgs angļu valodas akcents.
Roberta mamma īpaši neiebilda pret puiša vēlmi strādāt ārzemēs un samierinājās ar šādu diezgan ekstrēmu dēla soli. Viņš no darba nekad nav bēdzis un uzskata, ka galvenais ir vēlme strādāt. Apņēmībai jābūt lielai, jo īpaši gadījumos, ja neizmanto starpniekfirmu pakalpojumus. Saprotami, ka katra firma vēlas nopelnīt.
Atrast pieņemami atalgotu darbu Latvijā vasaras mēnešos nav viegli. Roberts uzskata, ka darba devēju noteiktās prasības ir neadekvāti augstas atalgojumam. Protams, ir arī tādi jaunieši, kuri vasarā strādāt nevēlas. Viņus darbam nepiesaistīs nekāda nauda. Iespējams, Roberts turpmāko dzīves karjeru saistīs ar celtniecību, kas Latvijā pašlaik ir ļoti perspektīva un ātri augoša tautsaimniecības nozare. Tas arī bija viens no argumentiem, kāpēc skolnieks izvēlējās praktisko darbu būvniecībā. Tā ir pieredzes un amata apgūšana no pašiem pamatiem. Puisis ir iecerējis studēt būvzinātnes Rīgas Tehniskajā universitātē. Domājams, ka nākotnē pieprasījums pēc izglītotiem būvniekiem tikai palielināsies.
