Viens no kritērijiem, uz kā balstīt savu izvēli vēlēšanās, ir kandidātu programmās ierakstītie solījumi. Taču ikviens solījums prasa konkrētu pamatojumu, piemēram, par kādu naudu to īstenos, vai arī, ko nozīmē vispārīgas frāzes – “veicināt”, “atbalstīt” un tamlīdzīgi.
No Smiltenes novadā pašvaldību vēlēšanās startējošajām partijām dāsnākā ar konkrētiem solījumiem ir “Reģionu alianse”. Tās saraksts sola, piemēram, pabeigt peldbaseina būvniecību Smiltenē, uzcelt mūsdienīgu novada centrālo bibliotēku un uzbūvēt sporta zāli Palsmanes pagastā. Kur deputātu kandidāti ievēlēšanas gadījumā ņems naudu šādiem vērienīgiem objektiem?
Vai ticēt valdības plāniem?Naudu piesaistīs no Eiropas Savienības (ES) fondiem, skaidro “Reģionu alianses” Smiltenes novada saraksta līderis Ainārs Mežulis. Smiltene ir viena no Latvijas 21 pilsētas, kuras Nacionālās attīstības plānā 2014.-2020. gadam ir iekļautas kā reģionālas nozīmes attīstības centri, un, kā skaidro A. Mežulis, šiem centriem (deviņas lielās pilsētas + 21 reģionālās attīstības centrs – redakcijas piezīme) pienāksies no ES struktūrfondiem krietni vairāk naudas nekā pārējiem. Pēc neoficiāliem datiem, tie ir apmēram 10,3 miljoni. “Tas ir viens no galvenajiem avotiem, ko mēs redzam, kā sakārtot peldbaseinu, stadionu (Smiltenē – redakcijas piezīme), ielas. Tas attiecas arī uz ūdenssaimniecības projektiem laukos,” skaidro A. Mežulis.Smiltenes novada budžets nepieciešamības gadījumā arī atļaujot ņemt aizņēmumu. Pašvaldības saistību apjoms nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem (bez mērķdotācijām), bet Smiltenes novada domes saistību apgrūtinājums 2014. gadā nepārsniegšot 10 procentus. Savukārt nacionālā apvienība savā priekšvēlēšanu programmā konkrētas lietas nesola, jo nepaļaujas uz ES fondu naudas sadali atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā šobrīd ierakstītajam. Saraksta pirmais numurs G. Kukainis atzīst, ka viņam korektas informācijas par finansējuma avotiem nav, tāpēc ir “jābūt diezgan saprātīgiem ar solījumiem”. Pašvaldības budžeta ieņēmumu papildināšanas avots nacionāļu skatījumā ir jaunu iedzīvotāju piesaistīšana Smiltenes novadam, kuri šeit deklarētu dzīvesvietu un maksātu pašvaldības budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli.ES fondu finansējumu kā naudas avotu pašvaldības projektu īstenošanai, piemēram, industriālo objektu pievedceļu sakārtošanai un uzturēšanai, nosauc arī “Vienotības” saraksta līdere Ilze Vergina. Turklāt “Vienotības” sarakstā esot daudz tādu darbu, kas neprasa lielu naudu, bet gan labu gribu un sadarbošanos, piemēram, darbs ar bērnu, kad vajadzētu sadarboties ģimenes ārstam, sociālajam dienestam, bāriņtiesai, skolai un vecākiem. Vienisprātis par prioritātēmPriekšvēlēšanu diskusijās visu sarakstu līderi bija vienisprātis par vairākām prioritātēm Smiltenes novadā nākamajos četros gados.Tās, piemēram, ir uzņēmējdarbības vides veidošana un līdzsvarota pilsētas un lauku attīstība. Sarakstu līderi sola saglabāt visas pagastos esošās skolas, veidojot tās par vietējiem izglītības un kultūras centriem, iespēju robežās arī nodrošināt sakārtotu infrastruktūru. Izglītības nozarē “Vienotības” saraksts īpaši akcentē mazo skolu programmu, proti, ievērojot principu “nauda seko skolēnam” piemērot lauku skolas skolēnam no pilsētas atšķirīgu koeficientu, jo apdzīvotības blīvums pilsētās un pagastos ir atšķirīgs.Smiltenes novada attīstību veicinošs faktors ir spēcīga uzņēmējdarbība, un visi trīs saraksti sola radīt uzņēmējiem vēl labvēlīgāku vidi. Piemēram, nacionāļi akcentē Smiltenes novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādē jau apspriestu ideju – veidot novadā speciālas teritorijas, kurās jauni uzņēmumi attīstītu savu biznesu. Šādas teritorijas, iespējams, varētu koncentrēties pie Vidzemes šosejas un autoceļa Smiltene – Gulbene krustojuma, vai Smiltenē pie uzņēmumiem “8CBR” un “Troll Smiltene”, kur jau izveidojies indistriāls rajons, pieļauj G. Kukainis.Nacionāļi un “Vienotība” arī vēlas izveidot un publiskot uzņēmējiem saistošu datu bāzi par brīvām, uzņēmējdarbībai piemērotām telpām un zemi.“Reģionu alianses” līderis A. Mežulis akcentē arī dzīvojamā fonda problēmas sasaisti ar uzņēmējdarbību, par ko pašvaldībai jādomā. “Novadā trūkst darbaspēka. Ja te uzceltu lielu rūpnīcu, no kurienes mēs ņemsim 100 cilvēkus, kas tajā strādātu? Tāpēc mums ir jāveido infrastruktūra – dzīvokļi, lai tie strādnieki, kuri šeit atbrauc, paliek šeit arī dzīvot,” viņš uzsver. Jautājumus uzdod iedzīvotāji Uz priekšvēlēšanu diskusijām Smiltenē bija ieradušies arī daži iedzīvotāji. Ar vēlētāju pasivitāti deputātu kandidāti jau iepriekš bija saskārušies novada pagastos, kur paši rīkoja priekšvēlēšanu debates. Līdzīgu sabiedrības mazaktivitāti pašvaldība novērojusi arī gadījumos, kad novadā tiek izsludināta sabiedriskā apspriešana par publiskām būvēm vai novada attīstības stratēģiju.“Deputāti varētu vairāk braukt uz pagastiem, taču varbūt tas jādara, rīkojot tikšanos ar iedzīvotājiem un skaidrojot sāpīgos jautājumus pa jomām, nevis aptverot visus blokus uzreiz,” atbild A. Mežulis uz smiltenieša Ziedoņa Kubuliņa uzdoto jautājumu par to, kā deputātu kandidāti domā iesaistīt iedzīvotājus pašvaldības pārvaldē.Līdzīgi domā I. Vergina. “Cilvēki diemžēl ne pārāk apmeklē šādus pasākumus. Varbūt mēs paši vairāk varam šo iniciatīvu izrādīt, piemēram, reizi ceturksnī aizbraukt uz laukiem. Tas būtu ļoti nepieciešams, jo sarunas bieži vien ir izpalikušas,” uzskata “Vienotības” saraksta līdere. “Savstarpēji esam diskutējuši par to, ka būtu nepieciešams uzlabot komunikāciju, skaidrot pašvaldības būtiskākos lēmumus iedzīvotājiem, lai nerastos pārpratumi un lai sabiedrība saprastu, kāpēc pašvaldība pieņēmusi tādu lēmumu,” piebilst G. Kukainis (nacionālā apvienība).Savukārt smilteniete Anita Šmite vēlējās uzzināt, vai ap Smilteni tiks izbūvēts apvedceļš, tādējādi samazinot satiksmes intensitāti Atmodas ielā, taču, kā paskaidroja A. Mežulis, šāda projekta īstenošanai ir vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi, turklāt apvedceļš pilsētai būtu runga ar diviem galiem. Novirzot transporta, tai skaitā vieglo automašīnu, plūsmu garām Smiltenei, potenciālos klientus zaudētu pilsētas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Smiltenieti Hariju Lauri interesē “Vienotības” saraksta solījums izveidot Smiltenē jaunu kapsētu, proti, kur tā varētu atrasties. I. Vergina skaidro, ka viens no pašvaldībā jau apspriestajiem variantiem ir brīvā zeme pie Smiltenes “apļa” jeb Vidzemes šosejas un autoceļa Smiltene – Gulbene krustojuma. “Mūsuprāt, tas gan ir tālu no pilsētas, un būtu apgrūtinoši cilvēkiem senioru vecumā līdz turienei nokļūt. Latvieši uz kapiem iet bieži un savas kapu kopiņas kopj. Tāpēc rūpīgi jāizpēta iespēja, kur pēc vides noteikumiem un likumdošanas varētu izveidot kapsētu Smiltenē,” piebilst I. Vergina.Biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola vēlējās uzzināt, kā deputātu kandidāti domā sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un kā plāno risināt problēmu, kad pacientus no ārstniecības iestādēm izraksta ātri, taču viņiem vēl ir nepieciešams atveseļošanās process. Šajā gadījumā “Vienotība” saredz risinājumu, izveidojot brīvprātīgo medicīnas māsu sistēmu, kad medmāsas dotos mājās pie cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgi medicīnas pakalpojumi. “Reģionu alianse” un nacionālā apvienība sola arī turmpāk attīstīt pašvaldības uzņēmuma “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” sniegtos pakalpojumus, kur jau šonedēļ esošo piedāvājumu papildinās veco ļaužu dienas centrs. Smiltenietis Agnis Krūzītis painteresējās, kas tagadējai lēmējvarai traucēja nu jau teju aizvadītā sasaukuma laikā pakoriģēt, lai simlatnieki (pagaidu algoto sabiedrisko darbu veicēji – redakcijas piezīme) nestrādātu astevišķos objektos, kur viņiem nevajadzētu strādāt (tika nosaukta Peldu iela Smiltenē bez konkrētas adreses), un kāds ir iznākums pret Smiltenes novada domi uzsāktajām tiesvedībām (tika minēta Raiņa iela Smiltenē bez konkrētas adreses). Tāpat arī A. Krūzīti interesēja, kā tiek publiskota informācija par pašvaldības īpašumā esošo brīvo zemes gabalu nomu un vai nav tā, ka tagad “tie interesē domē strādājošos radiniekus vai domē strādājošo”?Atbildot uz šiem jautājumiem, A. Mežulis (Smiltenes novada domes priekšsēdētājs tagadējā sasaukumā – redakcijas piezīme) skaidro, ka tiesvedības ir vairākas un tās ir cilvēka tiesības izteikt savus iebildumus, taču konkrētajā gadījumā tiesas spriedumu viņš vēl nav redzējis. Novada mēram arī neesot informācijas par simtlatnieku neoficiālu iesaistīšanu darbos. Informācija par apbūves gabaliem esot pieejama pašvaldībā. “Mums nav ko slēpt. Nezinu, par kādiem radiniekiem ir runa,” atbildēja A. Mežulis.Pēc mūsu portāla apmeklētāja ierosinājuma taujājām arī deputātu kandidātiem, kā viņi motivē esošā Smiltenes novada domes sasaukuma izvēli sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Smiltenes novadā uzticēt SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO), nerīkojot konkursu. Piemēram, Cēsu un Limbažu novadu domēm būšot jārīko konkurss par atkritumu apsaimniekošanu, kā nolēmusi Administratīvā apgabaltiesa, savukārt citos novados rīkotie atkritumu apsaimniekošanas konkursi samazinot atkritumu izvešanas tarifu.G. Kukainis (Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītājs – redakcijas piezīme) uzsver, ka ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju, jo Cēsu un Limbažu novadu domes turpināšot tiesvedību, lēmumu pārsūdzot. “Cits jautājums ir par cenām, un arī mēs, pašvaldība, šobrīd gribam zemāku cenu (domāta sadzīves atkritumu apsaimniekošana – redakcijas piezīme). Ja mums būs jātaisa konkurss, mēs to rīkosim, bet noteikti ar tādiem nosacījumiem, ka mūsu novadā jāsaglabājas sistēmai, kādu mēs šajos divos gados esam izveidojuši. Jāsaglabā simtprocentīgi visi EKO punkti, Eko laukums un PET pudeļu savākšana, un tad mēs redzēsim to korekto cenu, kāda būs. Iepriekšējie visi bija gatavi savākt atkritumus, bet neviens tā kārtīgi līdz galam nebija gatavs uzbūvēt EKO laukumu, uzturēt EKO punktus un PET pudeļu savākšanu,” piebilst G. Kukainis.ZAAO ir pašvaldību dibināts un tām piederošs uzņēmums, tāpēc I. Vergina, turpinot šo tēmu, uzsver, ka visiem uzņēmumiem, kuros pašvaldībām pieder kapitāldaļas, ir jāpiedāvā iedzīvotājiem pieņemamas cenas, arī SIA “Smiltenes NKUP”. “Arī par “Smiltenes NKUP” ir jautājumi no iedzīvotājiem, kādēļ mēs maksājam par to vai to, kādēļ par noteiktiem darbu izpildes aktiem nav paraksta no mājas pārvaldnieka, kādēļ viens noteikts pakalpojums no NKUP ir krietni dārgāks, nekā to veic tepat privāts uzņēmējs un tas ir jāpērk no privātā uzņēmēja arī pašvaldības iestādei. Šie jautājumi jāpēta, jāskatās, kas ir par pamatu, un ja ir vajadzīgs, jāizdara korekcijas,” sola I. Vergina.
