Nebūs nekāds jaunums, ja teikšu, ka mūsu valstī politisko partiju solījumi itin bieži izgaist tikpat ātri kā radušies.Tādu gadījumu bijis pietiekami daudz un būtu tikai loģiski, ja vēlētājus ar šādu praksi vairs nevarētu piemānīt. Tomēr politiķi joprojām šo mānekli – falšos solījumus – izmanto. Acīmredzot tam ir pamats, jo aizvien atrodas cilvēki, kas vēlas noticēt teiktajam, jo cerība, kā saka, mirst pēdējā. Pirms kāda laika partijas “Vienotība” līderi, to skaitā arī pats premjers Valdis Dombrovskis, kurš pārstāv šo partiju, paziņoja, ka šogad pensiju indeksācija nav iespējama. Pēc tam, šķiet, koalīcijas politiķi atjēdzās, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, turklāt, redzot lielo senioru neapmierinātību ar viņu atbildi, mainīja nostāju. Sekoja paziņojums, ka vispār jau, ja labi padomā, pensijas ir iespējams indeksēt. Izskatās, ka padomāts nemaz tik labi nebija, jo tagad tiek spriests un tautai skaidrots, ka indeksācija diezin vai būs iespējama, jo notiks taču pāriešana uz eiro. It kā tas nebija zināms agrāk un visvairāk jau pašiem politiķiem! Tāda pat atjēgšanās notikusi arī saistībā ar solījumu no nākamā gada sākt iedzīvotāju ienākumu nodokļu samazināšanu. Koalīcijas politiķi pēkšņi sapratuši, ka no tā visvairāk iegūs bagātie. Pareizāk būtu algai palielināt neapliekamo minimumu, bet tas vēl pamatīgi jāapspriež. Tomēr vai tikai šo pārdomāšanu nav ietekmējis starptautisko aizdevēju ieteikums neķerties klāt nodokļu samazināšanai? Tajā pašā laikā Valsts kontrole atklājusi, ka valsts pārvaldē atkal sākušies zemeņu kūkas laiki. Vai būsim pieklājīgi un novēlēsim labu apetīti?
