Sestdien Strenčos aizvadīti 16. Gaujas plostnieku svētki. Visi “Ziemeļlatvijas” aptaujātie svētku apmeklētāji uzteic pasākuma jauko gaisotni un pasākumus, neraugoties uz teju tropisko karstumu, un atzīst plostnieku svētkus par laika ritumu izturējušu vērtību.
“Braukšu uz plostnieku svētkiem Strenčos, kamēr vien būšu dzīvs,” paldies svētku rīkotājiem teic bijušais Gaujas plostnieks Uldis Jaukulis no Virešu pagasta Apes novadā. Jaunībā viņš pludinājis baļķus pa Gauju 330 kilometru garā posmā, sākot no Velēnas puses tagadējā Gulbenes novadā līdz Baltezera kanālam. “Ceļā plosti gāja divas nedēļas, bet vaļējos baļķus pludināja kādu pusotru mēnesi,” atceras plostnieks. Līdz Strenčiem tolaik pludināja apaļkoksni, ko sakrāva vagonos un pa dzelzceļu sūtīja uz Ļeņingradu (tagad Sanktpēterburgu) un Donbasu, bet papīrmalku – uz Sloku un Līgatni.Sestdien svētku rīkotāja – Strenču novada dome – sveica gan bijušos, gan tagadējos Gaujas plostniekus. Šā gada svētku “odziņas” bija ciemiņu – Čehijas (Rosice), Vācijas (Saida) un Ungārijas (Rimoca) delegāciju – un arī sedēniešu gatavotie nacionālie ēdieni, kuru lielāko daļu ikviens varēja degustēt bez maksas. Ārzemnieki rādīja arī savu kultūras programmu, piemēram, vakara koncertā čehi demonstrēja vidusslaiku bruņinieku cīņas.Savukārt ārzemju viesi sajūsminājās par līdzdalību plosta ekspedīcijā. “Atbraucām no ciemata Ziemeļungārijā. Tur tādu upju nav,” stāsta Rimocas mērs Andors Beskids. “Ar plostu braucām pirmo reizi. Tur jūsu cilvēki jūtas kā uz zemes, staigā šurpu turpu, bet mēs baidījāmies, turējām citu citu un turējām mantas, lai tās neiekristu ūdenī,” smaida ungārs.Vairāk foto – www. ziemellatvija.lv.
