Valkas novada pašvaldību vēlēšanās savu dalību pieteikuši trīs partiju saraksti. Salīdzinot ar 2009. gadā notikušajām novada domes vēlēšanām, kad uz 15 deputātu krēsliem mērķēja 91 deputātu kandidāts no septiņiem sarakstiem, nākas secināt, ka šoreiz vietējo politiķu aktivitāte ir mazinājusies, taču vēlētājiem 1. jūnijā notiekošajās vēlēšanās tāpat nāksies izdarīt savu izvēli. Un tā nebūs viegla, jo ikviens no pārstāvētajiem sarakstiem novada attīstību saredz nedaudz citādāk. Lai kaut nedaudz palīdzētu šajā izvēlē, pirmdien “Ziemeļlatvija” rīkoja tikšanos un vētētāju sarunu ar visu sarakstu pirmajām personām. Tikšanos vadīja laikraksta galvenā redaktore Ingūna Johansone.
Esam par vienmērīgi attīstītu novaduPartijas “Vienotība”, “Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība” līderis ir pašreizējais novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Zariņš. Šis ir divu partiju apvienotais saraksts. Pēc saraksta līdera skaidrojuma, tas izveidots, jo visu šo sasaukumu partijas pārstāvji ir strādājuši plecu pie pleca novada interesēs.Sākuma uzrunā vēlētājiem V. Zariņš apliecina, ka, strādājot kopā, pierādījies, ka izveidojusies stabila partnerība, kā arī līdzšinējie sadarbības partneri nekādā veidā nav apšaubījuši cits cita lēmumus. Ja pirms četriem gadiem nav bijis īsti skaidrs, kā noritēs darbs novadā, tad pašlaik pilnībā ir skaidrība, kā notiek darba organizācija. V. Zariņš atklāj, ka apvienotais saraksts iestājas par ilgspējīgu, stabilu un vienmērīgi attīstītu novadu. To jau tagad var redzēt, ka novada vadība nestrādā tikai Valkas, bet visu novada pagastu labā. Saraksta līderis ir pārliecināts, ka novads attīstās un attīstīsies arī turpmāk, ja vien darbs noritēs tikpat labi kā līdz šim. Viņš norāda, ka vēlētājiem ir pieejams saraksta vēlēšanu buklets ar īpašu ieliktni par pēdējos četros gados paveiktajiem lielākajiem darbiem ne vien tikai Valkā, bet visos pagastos.
Ir daudz neizmantotu iespējuVidzemes partijas runasvīrs un deputātu kandidātu saraksta pirmais numurs Vents Armands Krauklis uzrunas sākumā pateicas visiem atnākušajiem, kuri lielākā daļa, tāpat kā viņš, mīl savu zemi un dzimto vietu, jo nav aizbraukuši labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Izvērtējot līdzšinējās domes darbu, viņam kā izteiktam lokālpatriotam tomēr šķiet, ka viss nemaz nav tik labi, kā situāciju novadā vērtē V. Zariņš. Šī saraksta līderis uzskata, ka šajos četros gados ir bijis ļoti daudz neizmantotu iespēju, piemēram, publisko ēku siltināšanas jomā. Viņam ir daudz piemēru vairākās Vidzemes pašvaldībās, kurās ir nosiltinātas visas publiskās ēkas. Diemžēl Valkas novadā tas nav izdarīts. V.A Krauklis uzskata, ka novadā daudzas lietas tiek risinātas, bet ļoti lēni. Ekonomiskā situācija tomēr prasa ātrāku rīcību. Deputātu kandidāts ir pārliecināts, ka jaunajai domei pats galvenais uzdevums ir novada ekonomiskās dzīves atdzīvināšana un jaunu darba vietu radīšana. Tas nav viegls uzdevums un to nevar panākt deputāti vieni paši. Taču partija ir apņēmības pilna ar saviem līdzbiedriem šo mērķi īstenot. Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka novada iedzīvotājiem ar darbu tikai nepietiek, ir jādzīvo pilnasinīga dzīve. Proti, novadā ir jābūt izglītības iespējām, aktīvai kultūras un sporta dzīvei, kā arī pieejamiem medicīnas pakalpojumiem. Kas attiecas uz medicīnu, šajā jomā būtu daudz kas jādara savādāk, izmantojot faktu, ka pašvaldība ir Vidzemes slimnīcas nozīmīgu kapitāldaļu īpašniece. Un to var panākt, ja to dara enerģiski un neatlaidīgi. Tas pats attiecas arī uz veco ļaužu lietām. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai jaunie cilvēki, kuri joprojām jūt saikni ar savu dzimto vietu, gribētu te atgriezties. Vēl viens mīts, kas klīst no mutes mutē, ir tas, ka Krauklim interesējot tikai pilsēta, tādēļ pagasti cietīs, ja pēc vēlēšanām novadā mainīsies vara. Viņš uzsver, ka tas neatbilst patiesībai, jo novads ir kā koks. Pilsēta ir vainags, bet pagasti – saknes. Ja sakni apcērt vai tā ir ļoti vāja, arī vainags vīst. Ir jāizvirza prioritātes, kas pagastos ir jāizdara vispirms. Pozitīvi, ka līdz šim pagastos ir uzbūvētas sporta zāles, atjaunoti tautas nami. Bet kas pēc pieciem desmit gadiem apmeklēs šīs iestādes, ja cilvēkiem uz vietas nebūs darba? Likumsakarīgi nonākam pie Vidzemes partijas izvirzītā mērķa, kas jāīsteno – darba vietu radīšana un esošo saglabāšana, uzsver V. A. Krauklis.
Saraksts – viskutelīgākā stāvoklī Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksta līderis ir pašreizējais deputāts Aivars Sjademe. Savā uzrunā vēlētājiem deputātu kandidāts atzīst, ka saraksts ir nonācis viskutelīgākā stāvoklī, jo visu šo sasaukumu viņš kā novada domes deputāts strādājis opozīcijā. Līdzšinējā sarakstā ir apvienojušies nacionāli domājoši cilvēki. Daudzi vēlētāji ir jautājuši, kāpēc sarakstā iekļauti vairāki pagastu pārvaldnieki (Jānis Krams un Aivars Cekuls – redakcijas piezīme), kuri ievēlēšanas gadījumā noliks savus deputātu mandātus. A. Sjademe ir pārliecināts, ka viņu rīcība būs atkarīga no vēlēšanu rezultātiem. Ja līderis redzēs, ka līdzšinējie pagasta pārvaldnieki novadam būs vairāk nepieciešami kā deputāti, tad arī viņi veiks šos pienākumus. A. Sjademe ir nesaprašanā, kāpēc vairums cilvēku uzskata, ka Valkā nekas nav noticis un nākas uzklausīt tikai negatīvas lietas. Viņam kā opozīcijas pārstāvim, lai cik tas jocīgi neizklausītos, reizēm šķiet, ka cilvēki būtu pirmo reizi uz ielas izgājuši. Kā deputāts A. Sjademe ir pārliecinājies, ka ir iespējams strādāt gan pozīcijā, gan opozīcijā un kopā izdarīt daudzas lietas. Kā piemēru A. Sjademe min, izmantojot savas partijas deputātu Auguli un citu partiju pārstāvjus Saeimā, 150 tūkstošu latu iegūšanu Vijciema tautas nama atjaunošanai. A. Sjademe uzskata, ka pēc vēlēšanām ir jāstrādā tā, lai cilvēki būtu apmierināti ar dzīvi savos pagastos. Pieskaroties tēmai par namu siltināšanu, A. Sjademe saprot, kāpēc Valkā ir nosiltinātas tikai divas mājas. Iepriekšējo valdīšanu laikā, kad pie varas bija V. A. Krauklis, visu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju samaksātie uzkrājumi, esot novirzīti domei algu izmaksāšanai. “Strādājot kā deputātiem, mums jāpanāk, lai iedzīvotāji būtu apmierināti, jauni cilvēki smaidīdami stumtu bērna ratiņus, pensionāri sēdētu āra kafejnīcās,” uzskata A. Sjademe.
Pašvaldībā paveiktā izvērtējums un ko vajadzētu mainīt un uzlabot.
Viesturs Zariņš:- Mēs esam izdarījuši ļoti daudz darbu. Tie ir paveikti noteiktā secībā. Nevar vispirms noasfaltēt ielas un visus ceļus un tikai pēc tam īstenot ūdenssaimniecības projektus vai ierīkot citas apakšzemes komunikācijas. Visus šos četrus gadus esam ievērojuši šo principu – sākt darīt no pamatiem, no saknēm. Daudz ir paveikts novada infrastruktūras sakārtošanā, ūdenssaimniecības un kanalizācijas jomā. Tā ir jārok, un pēc darbu pabeigšanas cilvēki bieži vien nemaz neredz padarīto. Turpināsim darīt vēl vairāk. Pašlaik jau ir noslēgti līgumi par vairāku Valkas ielu rekonstrukciju. Līdzko būs nomainītas apakšzemes komunikācijas, Tālavas ielas vienā posmā sāksies darbi. Valkā viss lēnām top – ir nomainītas 274 vienības ielas apgaismojuma lampu. Taču ir joma, kurā mums vajadzētu vairāk piestrādāt, – cilvēku faktors. Šajos četros gados domes darbiniekiem ir samazinātas algas, lai varētu īstenot visus iecerētos darbus. Ir bijušas salīdzinoši nelielas iespējas apmeklēt seminārus un sevi izglītot.
Aivars Sjademe:- Lai strādātu novadā, ir jābūt stiprai komandai. Viens cilvēks nevar izdomāt kaut ko un to darīt. Jau kopš 2009. gada esmu vēlējies sakārtot skolu jautājumu. Izskatās, ka Valkas pamatskola un ģimnāzija ir apbižotas, jo tā nauda, kas paredzēta skolēnam, nenonāk līdz mērķim. Tā nedaudz sadalās un nonāk līdz novada lauku skolām. Tas jāatrisina, novada budžetā atrodot papildu līdzekļus. Otra joma, kuru vajadzētu risināt savādāk, ir sociālo pabalstu jautājums. Jāstrādā tā, lai mums uz ielām nebūtu tik daudz simtlatnieku, kas ar slotām braukā šurpu turpu un labuma nav nekāda. Jāstrādā sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, lai cilvēki, kuri ir apmeklējuši nodarbinātības kursus vai mainījuši specialitāti, var atrast darbu. Bet ir daudz pozitīvu piemēru, kam to ir izdevies īstenot, pat uzsākt savu privāto uzņēmējdarbību.
Vents Armands Krauklis:- Klausos un brīnos, kāpēc novadā nevarēja nosiltināt mājas, jo nauda izlietota domes darbinieku algām. Tas tiešām ir viens skaists stāsts un nav taisnība. Tolaik regulāri rīkojām māju iedzīvotāju sapulces, bet iedzīvotājiem nebija īstas ticības, ka šie plāni varētu tik veiksmīgi īstenoties. Tagad, kad realitātē redzams, ka siltinātās mājās iedzīvotājiem apkures rēķini ir uz pusi mazāki, iedzīvotāji paši izrāda lielu iniciatīvu, lai tikai tiktu siltināti nami. Jāatzīt, namu apsaimniekotājs ir uzņēmies lielas kredītsaistības saistībā ar šo siltināšanu un arī jauno siltumtrasi, tā ka tas nākotnē nemaz nebūs tik viegli. Šajā priekšvēlēšanu laikā esam izdarījuši lielu darbu – esam tikušies ar gandrīz visu nozaru pārstāvjiem. Tās parādīja vairākas būtiskas problēmas. Problēma ir tā, ka izveidojusies distance starp domes un pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Bieži vien šie cilvēki nav īsti novērtēti. Viņus uzklausa, bet problēmas risinājuma bieži vien nav vai arī tas tiek atlikts. Turklāt vairāku nozaru pārstāvjiem joprojām nav skaidrs, kas to turpmāk sagaida un kāda būs tā virzība. Novadā perspektīvā plānošana ir ļoti svarīga. Nenoliedzami, līdzšinējā dome ir izmantojusi ļoti daudz Eiropas fondu līdzekļu. Tas ir ļoti ilgs un sarežģīts process, tāpēc teikt, ka milzīgi līdzekļi ir apgūti tieši šī sasaukuma laikā, nav īsti objektīvi. Tā ir lepošanās ar svešām spalvām, jo vairums projektu tika uzsākti Undas Ozoliņas strādāšanas laikā. Darbošanās lauciņu saredzu pašvaldības krājaizdevumu sabiedrības izveidošanā, jo ir un būs grūti te ievilināt vēl otru banku. Esmu pārliecināts, ka līdzšinējā dome ir daudz darījusi, lai tā būtu, bet rezultāts ir tāds, kāds tas ir – mums ir pieejami tikai vienas bankas pakalpojumi. Krājaizdevumu sabiedrība būtu vēl viens instruments, kā atbalstīt mazos uzņēmējus, jo pašlaik no valsts sniegtais atbalsts un iespēja iegūt no bankas kredītu ir iluzors. Man ir labs piemērs, ka Valkā labi amatnieki vēlējās atvērt nelielu galdniecību, bet Hipotēku banka kredītu neiedeva, jo šo ieceri uzskatīja par neperspektīvu. Mums novadā ir daudz lietu, kas iedzīvotājiem nav pieejamas. Nav savas reklāmas aģentūras, tipogrāfijas, nav restorāna un trūkst naktsmītņu. Mūsdienu ekonomiskā situācijā ar uzņēmēja pliku iniciatīvu vien nepietiek. Acīmredzot pašvaldībai ir jāpiedalās ar savu daļu, piemēram, hosteļu veidošanā, jo gandrīz neviens kultūras vai sporta pasākums nevar notikt, ja novadā nav iespējas pārgulēt un paēst.
Kādu saredzat izglītības jomas attīstību, īpaši mazo skolu nākotni? Aivars Sjademe:- Visām skolām, kas ir laukos, ir jāpaliek. Nepiekrītu ekonomista Rungaiņa teiktajam, ka lauki ir jālikvidē. Mums jādara viss, lai sataisītu ceļus, attīstītu uzņēmējdarbību, lai lauki dzīvotu. Ja nebūs lauku, nebūs arī Latvijas.
Vents Armands Krauklis:- Pašvaldību nedrīkts vadīt pēc principa – izdevīgi vai neizdevīgi. Līdzīgi kā ģimenē, ne visi ģimenes budžeta izdevumi ir ekonomiski pamatoti. Mums maksimāli ir jāatbalsta skolas – pagasta gaismas centri, jo līdzko skolu slēgs, pagasts vairs nebūs dzīvotspējīgs. Lauku skolām noteikti ir jāpaliek, tikai jautājums, kā tās piepildīt ar saturu. Jaunajai domei noteikti jāstrādā pie mākslas, mūzikas un sporta skolas pedagogu atalgojuma jautājuma sakārtošanas.
Viesturs Zariņš:- Lauku skolu saglabāšanas jautājums mani vienmēr, ja ne pārsteidz, tad mazliet izbiedē. Tas nozīmē, ka, iespējams, kāds iedomājies, ka varētu skolas arī slēgt. Tas ir pats par sevi saprotams, ka lauku skolām ir jābūt un tās arī būs. Nekad domē neesam pat par šo jautājumu diskutējuši. Līdzšinējā dome vairākām lauku skolām ir izstrādājusi arī siltināšanas projektus. Domāju, ka vairāk būtu jādomā par pamatskolas un ģimnāzijas saturīgu līdzāspastāvēšanu.
