Latvijas seksuālo minoritāšu organizācijas pieprasa atļauju rīkot gājienu pilsētas centrā. Pret to kategoriski iestājas visas kristīgās konfesijas un liela daļa sabiedrības.
Latvijas seksuālo minoritāšu organizācijas pieprasa atļauju rīkot gājienu pilsētas centrā. Pret to kategoriski iestājas visas kristīgās konfesijas un liela daļa sabiedrības.
Geji, lesbietes un biseksuāļi uzskata, ka viņi ir apspiesti, tiekot ierobežotas viņu cilvēktiesības un tā joprojām. Tā vietā, lai runātu konstruktīvi ar likumdevējiem par tādu vai citādu likumdošanas normu ieviešanu, viņi vēlas demostrēt savu muskuļu spēku. Gājienā piedalīties vēlas pat vairāki Eiropas valstu parlamentārieši.
Seksuālo minoritāšu organizācijām ir četras galvenās prasības: kriminālatbildības noteikšana par homofobiskiem izteikumiem un darbībām; Satversmes 110. panta grozījumu atcelšana un viendzimuma laulības legalizācija; diskriminācijas aizliegums uz seksuālās orientācijas pamata; homoseksuālo cilvēku tiesību pilnīga nostiprināšana Satversmē un Latvijas Republikas likumos. Gājiena jeb praida aizstāvji ir noskaņoti kaujinieciski. Gadu tūkstošos veidotās ģimeniskās vērtības kļūst aizvien apdraudētākas. Es nespēju saprast, kāpēc sabiedrības lielākajai daļai (to diezin vai apšaubīs visoptimistiskākie minoritāšu aizstāvji) tiek uzspiests “dialogs” ar homoseksuāļiem un praida apšaubāmās vērtības. Visticamāk, ka lielākajai daļai tradicionāli orientētu cilvēku homoseksuāļi un citu dzimumdzīves noviržu cilvēki ir pilnīgi vienaldzīgi līdz brīdim, kamēr šīs perversijas sabiedrībai neuzspiež ar spēku. Nu lai taču viņi savā nodabā dara, ko vēlas, lai rīko savus gājienus Spilves pļavās, Uzvaras laukumā un citās mazāk apdzīvotās Rīgas nomalēs. Vēlos, lai viņi nelien manā mājā, manā un manu ģimenes locekļu dzīvē.
Cik tālu var degradēties? Nīderlandē vēlas dibināt pedofilu politisko partiju. Ir zināmi gadījumi, kad reģistrētas cilvēka laulības ar dzīvniekiem, savas tiesības sāks pieteikt nekrofili un citi ..fili, kuru darbības aizliegtas ar likumu un ir krimināli sodāmas. Homoseksuālistu panākumi sava dzīvesveida propagandā rāda, ka pārējo minoritāšu atzīšana ir tikai laika jautājums. Viņi vēlas “izglītot” sabiedrību no šo minoritāšu viedokļa, cerot papildināt savas rindas un tātad arī ietekmi sabiedrībā. Var daudz diskutēt par iespējām paust viedokli demokrātiskā sabiedrībā, tomēr likumdevējiem būtu jānovelk stingra robeža, kuru nedrīkst pārkāpt, lai neuzbruktu tradicionālām ģimenes vērtībām.
