Mefistofeli, pasvied man staru, pie kā lai cieši turēties varu.
Mefistofeli, pasvied man staru,
Pie kā lai cieši turēties varu,
Jāiet kad pāri dziļākai aizai,
Jāpārlec savas dvēseles plaisai.
Mefistofeli, Tevi vien lūdzu!
Tikai Tev savas bēdas es
sūdzu.
Esi man blakus, kad negaisi
ceļas,
Akmeņi plaisā un lavīnas veļas!
Mefistofeli, smej savus smieklus,
Bet nesauc mani par pasaulei
lieku.
Panāc man pretī vienu vien soli —
Taka tik šaura, tik asi oļi…
Mefistofeli, uzklausi mani!
Kaut Tev ir gaitas un darbi savi,
Pasvied man staru kaut trauslu
un īsu,
Lai varu noturēties, kad krītu.
