Mūzikas skolas pedagogi rosina attīstīt mecenātismu, lai palīdzētu jaunajiem talantiem pilnveidot meistarību. Kārtējo augsto sasniegumu parādījis Smiltenes mūzikas skolas audzēknis Kaspars Šmits.
Mūzikas skolas pedagogi rosina attīstīt mecenātismu, lai palīdzētu jaunajiem talantiem pilnveidot meistarību.
Kārtējo augsto sasniegumu parādījis Smiltenes mūzikas skolas audzēknis Kaspars Šmits. Pedagoga Pētera Vilka audzēknis ar panākumiem piedalījies 16. starptautiskajā jauno mūziķu konkursā “Sigulda 2006”, kas no 23. līdz 25. maijam pulcināja gandrīz 100 jaunos talantus no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Pasākumu organizēja Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvalde sadarbībā ar Siguldas mūzikas skolu. Konkursantus vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija mūziķi no Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas.
Smiltenieši šajā konkursā piedalās jau trešo gadu. Pirms diviem gadiem viņi saņēma diplomu, bet šogad — augsto otro vietu.
“Šis konkurss atšķiras ar to, ka izpildītāji netiek dalīti pa grupām. Savstarpēji nesacenšas klavieres vai vijoles, bet visi instrumenti tiek vērtēti kopā,” paskaidro P. Vilks. Galvenais kritērijs bija muzikalitāte un instrumenta spēles prasme. Jaunajiem mūziķiem bija jāprot sevi parādīt, tāpēc ļoti būtiska bija skaņdarba izvēle. Kaspars uzstājās kopā ar koncertmeistari Ingu Strazdiņu, un viņa priekšnesums ilga septiņas minūtes. “Sagatavotā programma bija ļoti laba un atbilstoša. Tā bija grūtāka nekā paredzēta viņa klases audzēkņiem. Skolotājs bija izvēlējies repertuāru, ar kuru Kaspars varēja sevi parādīt vispusīgi,” vērtē I. Strazdiņa.
Lai sagatavotos un ar panākumiem startētu konkursos, nepietiek tikai ar ikdienas mācību stundu skaitu. Jāiegulda nopietns papildu darbs. Tas ir gan skolnieka, gan pedagogu, gan arī vecāku nopelns. “Lielu paldies vēlos pateikt savam tētim. Viņš mani vienmēr atbalsta ne tikai finansiāli, bet arī morāli. Tā ir pleca sajūta,” vērtē Kaspars. Viņš pastāsta, ka par panākumiem konkursā saņēmis arī naudas balvu. Pagaidām vēl neesot izdomājis, kā ieguvumu tērēt. Tie noteikti nebūšot saldumi, bet kaut kas nopietnāks, ko viņš iegādāsies.
Vaicāts par sava audzēkņa nākotnes iespējām, Kaspara skolotājs vēlas pievērst uzmanību kādai problēmai. “Mums ir panākumi, bet, lai attīstītos tālāk, nepieciešams labāks instruments. Tāda skolā nav. Laba tuba maksā 2000 līdz 3000 latu,” stāsta P. Vilks. Viņš rosina uzņēmējus pārņemt ārzemju pieredzi, kur tiek attīstīts mecenātisms. Varbūt arī kāds mūsu uzņēmējs vēlas sadarboties ar skolas pūšamo instrumentu nodaļu un ar līdzfinansējumu palīdzēt jauno talantu attīstībā.
